1.Administratīvās tiesības – patstāvīgo publisko tiesību nozare; attiecības, ko regulē, pētīšanas metodes, regulēšanas metodes.
Tiesību iedalījums: publiskās tiesības un privātās tiesības. Tiesības ir neatņemama valsts sastāvdaļa vai atribūts. Valsts nevar pastāvēt bez tiesībām. Šie atribūti – valsts un tiesības – atrodas mijiedarbībā. Piem., valsts ar institūciju palīdzību nosaka tiesisko kārtību, bet sabiedrībā esošās tiesiskās attiecības ietekmē valsts kārtību. Tiesības – sabiedrībā pastāvošais un noteiktais uzvešanās normu kopums, ko sankcionē un uztur valsts ar savu piespiedu aparātu. Katrā valstī pastāv sava tiesību sistēma. Šādam iedalījuma ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Pamatojoties uz teorētiskajām atziņām un praksi publisko un privāto tiesību normas tiek ietvertas attiecīgos normatīvos aktos. Publiskās tiesības -> publiskajos juridiskajos aktos, privātās tiesības => privāttiesību normatīvajos aktos. Tiesību zinātnē šāds iedalījums ir parādījies samērā nesen un šis viedoklis turpina attīstīties. Iedalījumam pamatā ir interešu konflikts. Ja rodas neskaidrības, kas tās ir par tiesībām, tad jāvadās no tā, kādas intereses ir pārsvarā un atkarībā no tā tiesības pieskaita vai nu pie publiskajām vai privātajām tiesībām. Piem., apdrošināšanas tiesībās sabiedriskā interese ir lielāka, tā tiek akcentēta un aizsargāta, tāpēc šīs tiesības pieskaita pie publiskām tiesībām. Ja primāras ir indivīda intereses (piem., mantojuma tiesības…), tad tās privāttiesības. Bet valsts aizstāv ikviena intereses. Publisko tiesību subjekts ir valsts (sabiedrība, tauta, publika…), bet privāttiesībās objekts ir indivīds, fiziska persona. publiskajās tiesībās darbojas tiesībsargājošās iestādes kā subjekts, amatpersona kā subjekts, un arī privātpersona, ja tā ir pilnvarota. Gan privāttiesību, gan publisko tiesību kopīga pazīme ir uzmanības centrā cilvēks ar savām vajadzībām un likumīgām interesēm. Publisko tiesību ietvaros cilvēkiem ir vieglāk panākt savu likumīgo interešu aizsargāšanu. Privāttiesības. Tas ir sarežģītāk, jo daudz kas ir atkarīgs no paša indivīda (no viņa vēlmēm, prasībām…). Publisko tiesību tiesiskās attiecībās vismaz viens no dalībniekiem vienmēr ir pārvaldes iestāde, amatpersona vai cita institūcija, kam valsts ir deleģējusi savas pilnvaras šajās publisko tiesību attiecībās dominē publiskās intereses un piespiešanas elementi.…
