Bērna intelektuālā attīstība

Intelekta attīstības process pārstāv triju lielu periodu, kuru laikā notiek triju galveno intelektuālu struktūru tapšana maiņu. Sākumā formējas sensomotoras struktūras - konsekventi izpildāmu materiālu darbību sistēmas. Pēc tam rodas konkrētu operāciju struktūras - darbību sistēmas, kas ir izpildāmas prātā, bet ar atbalstu uz ārējiem, pārskatāmiem datiem. Vēl vēlāk notiek loģisku operāciju tapšana - formāli. Galvenais kritērijs - intelekts. No 0 līdz 1,5-2 gadiem sensomotorā stadija. Bērns sāk nodalīt sevi no ārpasaules, rodas nemainīguma sapratne, ārēju objektu noturībai. Tikmēr nav attīstīta runa un nav priekšstatu, bet uzvedība tiek būvēta uz uztveres un kustības koordinācijas bāzes (šejiene un nosaukums "sensomotorais"). No 2 līdz 7 gadiem domāšana ar priekšstatu palīdzību. Spēcīgs tēlains sākums pie vārdiskas domāšanas nepietiekamas attīstības noved pie savdabīgas bērnu loģikas. Šajā etapā bērns nav spējīgs pie pierādījuma, spriedelējuma. Domāšana orientējas uz ārējām priekšmeta pazīmēm. Bērns neredz lietu to attiecībās iekšķīgi, viņš skaita tos tādus, kādi tos dod tieša uztvere. (Viņš domā, ko vējš pūš tāpēc, ka iešūpojas koki). No 7 līdz 12 gadiem konkrētu operāciju stadija ir elementāra loģiska spriedelējuma rašanās(pēc Ž. Piažē).…