Brīvās ekonomiskās zonas

Brīvo ekonomisko zonu būtība Daudzu pētnieku darbos, vārdnīcās un likumos ir sniegtas dažādas BEZ definīcijas, taču pārsvarā tās uzskata par norobežotām teritorijām, kas izslēdz daļu valstu, kurās šīs zonas aizņem lielus apgabalus (Ķīna) vai visu valsts teritoriju (Maurīcija). No praktiskā viedokļa ierobežotā teritorijā vieglāk kontrolēt uzņēmumu darbību un iegūt precīzāku informāciju. Tomēr BEZ fiziskās robežas var būt traucējošas, jo tās var aizņemt veselus reģionus vai atrasties vairākās vietās valstī tikai viena uzņēmuma ietvaros. Apkopojot un izvērtējot dažādu autoru, kā arī citos avotos atrodamās definīcijas, tiek piedāvāta BEZ definīcija, kas apvieno dažādo, klasiski izveidojušos zonu – brīvostu, eksporta ražošanas zonu, speciālo ekonomisko zonu u.c. – skaidrojumus un nepārkāpj vienas valsts robežas: BEZ ir ar likumu noteiktas valsts teritorijas daļas vai atsevišķas biznesa vienības, kuru darbību nosaka valstī pieņemtais BEZ likums, kas piedāvā dažādus stimulus, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos investorus un ir pakļauts speciālam muitas režīmam. Citi avoti brīvās ekonomiskās zonas skaidro kā – norobežoti ģeogrāfiskie apgabali, kas ir ietverti valsts nacionālajās robežās, kur uzņēmējdarbības noteikumi atšķiras no tiem, kādi dominē valsts teritorijā. Šie atšķirīgie noteikumi galvenokārt ir saistīti ar investīciju apstākļiem, starptautisko tirdzniecību un muitu, nodokļiem un normatīvo vidi. Brīvā ekonomiskā zona ir dota uzņēmējdarbības vide, kas paredzēta, lai būtu daudz liberālāka no politikas viedokļa un efektīvāka no administratīvā viedokļa, nekā tā, kas ir valsts teritorijā.