Cilvēka un dabas attiecību risinājums Aleksandra Čaka poēmās

Apjomīgs darbs ir Čaka sarakstītā poēma „Matīss, kausu bajārs”, tā dēvēta par dramatisku poēmu un tiek atzīmēta kā Čaka nepabeigtais darbs. Tās galvenais varonis cīnās ar savām iekšējām dziņām un pretrunām, vienotībā ar savu tautu galveno varoni raksturo vēlme mainīties, dot uzvaru labajam spēkam.
Čaka daiļradē sastopamas arī tādas poēmas, kā poēma “Nakts”, „Tētis karavīrs” u.c., tomēr cilvēka un dabas attiecību risinājuma aspektā tiks apskatītas divas plašāk zināmās un esejas tēmai atbilstošākās Čaka poēmas. Plašāk par cilvēka un dabas attiecību risinājumu var runāt poēmās: „Mūžības skartie”, „Matīss, kausu bajārs”.
Lai arī Čaku visbiežāk min kā pilsētas vidi tēlojošu dzejnieku, viņš bieži izmantojis dabas motīvus, rādot noskaņas, cilvēku emocijas un pārdzīvojumus. Plaši, ne tikai savā dzejā, bet arī liroepikas darbos, Čaks izmantojis salīdzinājumus, kuros minēti dabas tēli. Čaka bieži izmantotie dabas tēli ir debesu spīdekļi- ļoti bieži zvaigznes, arī mēness, saule. Saules tēls nereti parādās kā spēka atguves simbols, atelpa, pārdomu brīdis, saule kā dzīvība, bet nereti arī kā pretējais- nāves saule.
Poēma „Mūžības skartie” veidojas no liriskiem dzejojumiem, kuros rādītas cilvēka un dabas tēlu attiecības. Dabas tēliem šajā poēmā ir liela nozīme. Daba poēmā ir visur klātesoša. Ar dabas tēlu rādīšanu panākta poēmas noskaņa:
„Bij rudens vakars ar tumšu vēju”.
…