3)darījuma spēkā esamība.
Šie trīs iepriekšējie jautājumi jāapskata katrā līgumsaistību gadījumā.
-Ja, izvērtējot visus iepriekšējos jautājumus pēc lex fori, konstatējams, ka līgums ir noticis, tad tālāk jāizvēlas atbilstošs sistēmjēdziens. Tā kā jānoskaidro piemērojamais likums pirkuma līgumam, konstatējams, ka sistēmjēdziens būs saistību tiesības, kas izriet no pirkuma līguma. Tad jāmeklē lex fori kolīziju norma, kuras regulēšanas priekšmetā iekļaujas attiecīgais sistēmjēdziens – tas ir CL 19.p. Šajā brīdī, izvēloties sistēmjēdzienu, var rasties kvalifikācijas problēmgadījumi.
4.Tālāk jānosaka piesaiste – CL 19.p. paredz subsidiāru piesaisti – no sākuma jāmēģina ar tās vietas likumu, kur saistība ir jāizpilda, un tikai tad, ja saistības izpildīšanas vieta nav noteicama, tad piemērojams līguma noslēgšanas vietas likums.
5.Atkarībā no izvēlētā kvalifikācijas jāskatās lex fori vai ārvalsts normas (jāvērtē kolīziju normas piemērošanas rezultāts:
*ja pieņemam, ka izpildījuma vieta ir Latvijā, tad būs jāpiemēro Latvijas likums;
*ja pieņemama, ka izpildījuma vieta ir ASV, tad jāpiemēro ASV likums.
-Gadījumā, ja izvēlas lex causae, pieņemot, ka saistību izpildījums būs ASV, un norāde, kas minēta CL 19.p. ir nevis materiāltiesiska, bet vispārēja, jāskatās gan materiāltiesiskās, gan kolīzijtiesiskās ASV normas. Konstatējams, ka ASV piedāvā koriģējošo klauzulu – visciešākā saistība. Jāizvērtē, vai var to izmantot un kā.
6.Ja piemēro ASV likuma materiālo tiesību normas, tad jānoskaidro tā saturs:
*CL 22.p. paredz sākotnēji saturiski izskatīt saskaņā ar CPL normām un tikai tad ar ārvalsts normām – jānoskaidro, vai ārvalsts normas nebūs pretrunā Latvijas normām.
*Ja nolemts izmantot ASV normas, tad jāmeklē un jāpamato visciešākā saistība (šeit var izmantot līguma būtisko sastāvdaļu sasaisti ar iesaistītajām valstīm).
7.Kvalifikācijas otrais etaps:
*ārvalsts likuma izraisītais jautājums – vai tāds vēl pastāv, uz ko norāda;
*adaptācija un salāgošana – ja nepieciešama;
*publiskās kārtība atruna.
…
