3. Saskaņā ar Civillikuma 1427.panta pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lai līgumu izskatītu par noslēgtu, kā to paredz Civillikuma 1533.pants, ir nepieciešamas vismaz četras lietas:
• Pilnīga vienošanās;
• Līguma būtiskās sastāvdaļas;
• Nolūks savstarpēji saistīties
• Pienācīgā forma.
No dotā uzdevumā varam secināt, ja trīs priekšnoteikumi pipildās, tad ar četurto – pienācīgo formu – ir visai nesaprotami. Jāsaprot, ka līguma spēks ir atkarīgs arī no formas, kādā ar izteikts (ietērpts).
Ja likumā nav īpaši noteikts citādi, tad līgums var būt jebkurā formā: mutisks, rakstisks, rakstiska notariāla akta formātā, rakstisks un nostiprināts zemesgrāmatās vai citā publiskā reģistrā, ar konkludentām darbībām noslēgts. Zināmas neskaidrības praksē radīja Civllikuma 1483.panta 4.punkts, saskaņā ar kuru likums prasa rakstisku formu kā nosacījumu prasības tiesībai un darījuma pamata. Tomēr Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka šis noteikums ir piemērojams tikai gadījumos, ja pusēm ir izvēles iespēja un tās vienojušās par darījuma rakstisko formu. To apstiprina Senāta 2001.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-203.
Tomēr Civillikuma 1474.pants paredz, ka darījuma dalībnieki var noslēgt to notāriālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību.
Līdz ar to visu augstākminēto autore var secināt, ka mutisku vienošanos var noslēgt, bet šīm vienošanām nebūs tiesiska darījuma spēka, jo rakstiska forma – ir būtiska tiesiska līguma sastāvdaļa.
…
