30. Aizdevuma līgums.
Gadījumos, kad kāda saimnieciska, kultūras, pētniecības u.tml. mērķa sasniegšanai ir vajadzīgi naudas līdzekļi, parasti ir davas legālas iespējas: nopelnīt šo naudu vau aizņemties. Kā aizņemšanās priekšrocību autore varētu noteik, ka aizņemoties mērķa sasniegšanu var uzsākt nekavējoties, savukārt šīs iespējas izmntošana parasti saistās at procentu maksāšanu un parādnieka statusu ilgākā laika posmā. Bet tomēr būtu nepareizi uzsvērt, aizdevumu līgumu izmanto tikai neatliekamu vajadzību apmierināšanai.
Aizdevuma attiecības vispārējā veidā regulē Civillikums, savukārt attiecībām, kurās viena puse ir banka vai cita kredītiestāde, piemērojamas speciālas normas, kas ir Kredītiestāžu likumā un citos likumos.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevumu līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tadā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējs kļūst par aizdotā īpašnieku. No šā viedokļa aizdevums neiederas atdošanas līguma grupā. Šīs līgums rada īpašuma tiesību pāreju, tātad ir atsavinājuma līgums. Aizdot var gķieģelus, diegvielu, lopbarību un citas atvietojamas lietas, un ar nodošanas brīdi tās kļūst par aizņēmēja īpašumu, gan ar pienākumu vēlāk atdot tadā pašā daudzuma un kvalitātes lietas. Atdošanas pienākumu var uzskatīt par argumentu līguma pieskaitīšanai atdošanas līguma grupai.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums. Līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamas lietas nodošana īpašumā. Aizdevuma līguma noslēgšana dažos gadījumos var neietvert lietas nodošanu, bet tas ir svarīgi, ka mantiskā vērtība jau uz līguma noslēgšanas brīdi atrodas pie aizņēmēja, par ko liecina Civillikuma 1940.un 1941.pants. Pie aizņēmēja vēl pirms aizdevuma līguma var atrasties citas personas lietas, piemēram, uz glabājuma, īres vai patapinājuma pamata, kā arī gadījumā, ja aizņēmējs tās ir atradis vai saņēmis kā ķīlu. Šādas lietas var palikt pie aizņēmēja pēc tam, kad iestājas to atdošanas termiņš, ar īpašu vienošanos paredzot, ka tās atzītas par aizdotām, un nosakot atdošanas kārtību, kas ietver arī iespēju atdot citas tāda paša daudzuma un labuma lietas. Ja kāds nodod otram neatvietojamu lietu pārdošanai un atļauj ieņemto summu paturēt kā aizdevumu, tad no dienas, kad saņēmējs ir ieguvis atlīdzību par pārdoto lietu, tā kļūst par aizdevumu (CL 1942.pants).
…
