Čuguns

1.4 Kaļamais čuguns
Iegūst, augstā temperatūrā atkvēlinot baltā čuguna lējumus, 9500C temperatūrā. To nevar kalt, bet tas ir pietiekami plastisks salīdzinājumā ar pelēko čugunu, tādēļ to sauc par kaļamo. Tas tāpat kā pelēkais, sastāv no metāliskās pamatnes un oglekļa grafīta veidā, taču kaļamā čuguna grafīts atrodas savstarpēji izolētā pārslu veidā.
1.5 Augstas stiprības čuguns
Augstas stiprības čugunu iegūst, modificējot pelēko čugunu ar magniju vai cēziju. Šajos čugunos grafītam ir lodveida forma. Lodveida forma veidojas ja šķidrajam čugunam pievieno speciālus kompleksus modifikatorus (Mg, Ca, Ce, La u.c., tie nodrošina lodveida kristalizēšanos) Grafīta lodveida kristalizēšanās ir vēlamāka jo tā metāliskajā pamatnē nerada tik lielu spriegumu koncentrāciju. Augstas stiprības čugunam ir lielāka stiprība stiepē, lielāks plastiskums un stiprība.
…