Eiropas Savienības integrācijas procesa īss pārskats

2001. gadā tika parakstīts Nicas līgums. Nicas līgums, noteica grozījumus ES līgumā, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un atsevišķos saistītos tiesību aktos. Nicas līguma mērķis bija īstenot reformas Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā, lai pārvarētu jaunās paplašināšanās radītos izaicinājumus. Līdz ar Nicas līgumu tika paplašinātas Parlamenta likumdošanas un uzraudzības pilnvaras, un kvalificēts balsu vairākums tika attiecināts uz vēl vairākām jomām Padomē.
2004. gads bija gads, ka ES vēsturē ieies kā vislielākās paplašināšanās gads, jo šajā gadā ES iestājās vēl desmit jaunas dalībvalstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta un Kipra.
2007. gadā tika uzņemta Rumānija un Bulgārija.
2009. gada 1. decembrī spēkā stājas Lisabonas līgums, kurš paredzēja vairākus jauninājumus institucionālajā struktūrā, ar to pārstāj eksistēt trīs pīlāru sistēma. Tiek paredzēts, ka tas uzlabos ES darbību, padarot to pārredzamāku, demokrātiskāku un efektīvāku.
Kā Eiropas Savienības perspektīvas uzskatāma tālāka paplašināšanās uz Austrumiem, Eiropas Monetārās sistēmas izveidošana un Eiro kā vienotās valūtas ieviešana visās ES dalībvalstīs, kā arī vienotā tirgus pilnveidošana.
Uzskatu, ka, ES savā darbības laikā ļoti daudz ir paveikusi, tomēr ļoti daudz, kas vēl ir jāuzlabo, it īpaši, ja ES vēl turpinās paplašināties.
…