Eiropas Savienības tiesības

Latvija ir noslēgusi Eiropas līgumu, līdz ar to apņēmusies ieviest visus ES lik.došanā paredzētos priekšmosacījumus. Ja salīdzina jau ieviestos lik.doš. aktus ar ES tiesību un pienākumu kopumu, ko Latvija apņemas ieviest, tad jāsecija.
Ka Latvija jau tagad ir sasniegusi gandrīz visus nosacījumus
- attiecībā uz redzamajiem importa ierobežojumiem L jau ir pilnībā ieviesusi brīvu preču kustību – 1997g L likvidēja visus importa kvantitātes ierobežojumus. Vislielākās pūles jāpieliek, lai L ieviestu ES tehniskos standartus.
- Daudzi brīva pakalpujumu aprites jautājumi ir atrisināti: banku darbība ir pietiekami stingra, pat stingrākamkā ES. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir valsts monopols telekomunikāciju, enerģētikas un transporta nozarēs, kā arī kvalifikāciju saskaņošanā (ārsti, arhitekti utt), kā arī L ekon un sociālais stāvoklis – nav pietiekami augsts, lai uzņemots ES prasību izpildi.
- L pastāv viens no liberālākajiem kapitāla kustības režīmiem pasaulē, tāpēc īpašu problēmu saskaņošanā ar ES nav.
- Kaut arī ne visas ES valstis ir atcēlušas robežkontroli uz iekšējām robežām, un pievienojušās Šengenas līgumam, L ir apņēmusies pievienoties Šengenas līgumam un pildīt noteiktās saistības, kas atvieglotu brīvu personu kustību.

VT sastavadaļas
darbaspēka (pilsoņu) brīva kustība - Darba ņēmējiem un pastāvīgajiem ES valstu iedzīvotājiem ir tiesības strādāt, dzīvot un saņemt sociālos pabalstus pēc dzīves vietas bez jebkādiem ierobežojumiem pavalstniecības dēļ un ar tādiem pašiem noteikumiem kā vietējie iedzīvotāji.
brīva sacensība pakalpojumu jomā - ES pilsoņiem dod iespēju izmantot pakalpojumus pāri robežai, un attiecīgā pavalstniecība tam nekādus šķēršļus nerada. Pakalpojums ir ikviens darbs pašnodarbināto, rūpnieciskas, lauksaimnieciskas vai brīvas profesionālas darbības ietvaros.
kapitāla brīva kustība - starp valstīm ar dažādām valūtām. Kapitāla kustība valstu starpā parasti ir ierobežota, jo tā ietekmē maksājuma bilanci un līdz ar to arī valsts valūtas stabilitāti.
saražoto preču brīva kustība - pāri ES iekšējām robežām, no vienas puses, prasa muitas un nodokļu harmonizēšanu, bet, no otras puses, vienotus noteikumus veselības, patērētāju un apkārtējās vides aizsardzībai, kā arī visu pārējo tirdzniecības šķēršļu novēršanu.

KTP Kopējā tirgus pamatpolitikas.
Lauksaimn.politika- Viens no galv. Savienības darbības jomām ir izveidot brīvu tirgu starp dalībvalstīm. Tāpēc līgums nosaka brīvas aprites režīmu iekšējā tirgū (jeb):
četras brīvības - Preces, personas, pakalpojumi, kapitāls.
LP mērķis - celt lauksaimn.ražīgumu, veicinot tehnisko attīstību un panākt lauksaimn.ražošanas racionālu attīstību, it īpaši darba spēka optimālu izmantošanu.
- panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīv.;
- stabilizēt tirgu;
- nodrošināt preces noietu tirgū;
- patērētājiem piedāvāt preces par samērīgām cenām.
-
Konkurences tiesības - sastāv no 5 pamatelemetiem: 1)aizliegti nolīgumi uzņēmumu starpā par saskaņotu darbību; 2) aizliegts izmatot dominējošo stāvokli tirgū; 3) valsts uzņēmumu priekšrocību neizmantošana; 4) valsts atbalstu aizliegums (ja tas ietekmē godīgu tirgu); 5) nodokļu vienlīdzība vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem.
Gadījumi, kad aizliegumi nedarbojās: ir atļauts valsts atbalsts dabas katastrofu seku likvidēšanai, atpalikušajiem reģioniem, kultūrai.
Transporta politika - nosaka kopējā transporta politiku, kā arī transeiropas tīkla būve un paplašināšana.
Mērķis: pēc iespējas videi draudzīgākas in lētākas lielas transporta plūsmas nodrošināšana, pārrobežu transporta sistēmas veidošana.
Kopš 80.gadu beigām kopējā transporta politika iekšējā tirgū ir guvusi ievērojamu progresu. Kopš 1993.gada pastāv kopējais transporta tirgus, kurā ES transporta uzņēmumi neierobežoti var piedāvāt savus pakalpojumus. Vienlaikus tas kalpo
Sociālā un ekonomiskā kohēzija - ir harmoniska ES dalībvalstu attīstība, palīdzot vājākām valstīm attīstīties līdz pieņemtajam vidējam līmenim. Tā palīdzot celties dzīves līmenim atpalikušajās valstīs.

KTP Pārējās kopienu politikas
Tirdzniecības politika- dalībvalstis savā starpā nodibina muitas ūniju, pakāpeniski atceļot muitas nodevas, kā rezultātā pozitīvi iespaido uzņēmumu konkurētspēju šajās valstīs. Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, uz liberalizācijas pasākumiem, eksporta politiku un tirdz. aizsardzības pasākumu vienādošanu
Kultūra- veicina dalībvalstu kultūras uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. Mērķis- uzlabot un izplatīt zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi; glabāt un sargāt Eiropas nozīmes kultūras mantojumu; izvērsts nekomerciālus kultūras sakarus; veicināt jaunradi mākslā un literatūrā. Veicināt kultūru daudzveidību.
Zinātnes un tehnoloģijas attīstība- stiprināt kopienas rūpn zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un veicināt konkurētspēju starpt. līmenī. Kopiena visā tās teritorijā atbalsta uzņ. pētniecības centrus un universitātes to veiktos pētījumus un tehnoloģiju izstrādē, atbalsta savstarpējas sadarbības centienus, lai izmantotu Kopienas iekšējā tirgus potenciālu.
Vide- Kopienas politika palīdz sasniegt šādus mērķus- saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēku veselību; apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; st. līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
Likumu tuvināšana- Padome pieņēmusi ir lēmumu izdot direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un adm. aktus, kas tieši iespaido kopējā tirgus izveidi un darbību. Vides aizsardzībā, patērētāju tiesību aizsardzībā un drošībā- pamatā ir drošības intereses. Ja tiek konstatēts, ka ir atšķirības dalībvalstu normatīvajos vai adm aktos, kas rada konkurences traucējumus kopējam tirgum , šie traucējumi ir jānovērš. Komisija apspriežas ar valstīm, ja netiek panākta vienošanās, tad Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izdod vajadzīgās direktīvas.

Māstrihtas līgums.
Līgums “Par Eiropas Savienību” 1992.g. (Māstrihtas līgums). Jau 1989.g. sāka domāt par nākamo integrācijas pakāpi ekonomikā. Ratifikācija 1992.07.02. - 1993.01.11.
Jauns mērķis – izveidot Eiropas Monetāro Savienību. Politiskais faktors – beidzies aukstais karš un sabrucis padomju bloks. Savienība neaizstāj kopienas,kuras kā patstāvīgas juridiskas personas iekļaujas savienībā. Tiek noteikta nacionālo interešu respektēšana. ES netiek nosaukta kā juridiska persona, - tā nav organizācija.
Mērķis – ja EK mērķis ir dalībvalstu integrācija ekonomikas jomā (kuru dēvē arī par Eiropas integrācijas 1.pīlāru), tad ES kā īpašs veidojums šo mērķi papildina ar 2 jauniem politiskie mērķiem – tā nosaka dalībvastu sadarbību ārpolitikā un drošibas politikā (tā sauktais 2.pīlārs) un iekšpolitikā un tieslietās (3.pīlārs) = galvenie bloki, ko aptver Māstrihtas līgums.
Sekas – ES nodibināšana

Eiropas savienības trīs pīlāri
Saskaņā ar 1992. gada 7. februāra Eiropas Savienības dibināšanas līgumu (Māstrihtas līgums) tiek izveidota ES
Tā ir līdz šim otrā aptverošā Eiropas Kopienas tiesību reforma pēc 1986. – 1987. gada Vienotā Eiropas akta. To turpināja Amsterdamas līgums.
Trīs pīlāru struktūra:
1.Pīlārs 3 kopienas (Ekonomiskā integrācija) :
EEK (G panti groza EEK dibināšanas līgumu, pārdēvējot par Eiropas Kopienu)
EOTK (H panti groza EOTK līgumu)
EAK (H panti groza EAK līgumu)
2.Pīlārs KADP – Kopējā ārlietu un drošības politika (J panti) (Politiskā integrācija)
3.Pīlārs KSTI – Kopējā sadarbība tieslietās un iekšlietās (K panti) (Tiesiskā integrācija)

ES tiesiskais statuss.
Eiropas Savienības Padomes 1983. gada jūnijā Štutgartē pasludinātā Svinīgā deklarācija
Savienības līguma svarīgākie elementi ir:
1.Kopīgi noteikumi un priekšraksti;
2.Eiropas Kopiena, ieskaitot Ekonomisko un monetāro savienību un Eiropas Savienības pilsonību;
3.Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP);
4.Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomās;
5. Noslēguma rezolūcija;
6. Protokoli, no kuriem svarīgākie attiecas uz ekonomisko un sociālo solidaritāti, kā arī uz sociālo politiku, un deklarācijas par KĀDP, kā arī Rietumeiropas Savienības (RES) dalībvalstu teksti par RES lomu.
līguma mērķis ir “saglabāt un tālāk attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kurā ar atbilstošiem pasākumiem tiek nodrošināta ārējo robežu, ieceļošanas un patvēruma tiesību kontrole, kā arī brīvās personu kustības rezultātā radušās noziedzības novēršana un apkarošana

EMS Ekonomiskās un monetārās savienības izveide
Mērķi: cenu stabilitāte, nemainīgu valūtu kursu noteikšana starp ES dalībvalstu valūtām, kopējās valūtas – eiro ieviešana.
EMS trīs posmi.
1. pak mērķi bija: a)kapitāla plūsmas liberalizācija, b)visu dalībvalstu pievienošanās EMS, c)pilnīga iekšējā tirgus izveidošana.
2. pak. svarīgākais solis ir Eiropas Centrālo banku sistēmas nodibināšana, sākumā vēl ar ierobežotām pilnvarām.
3. pak. paredz pāreju uz nemainīgiem fiksētiem valūtu maiņas kursiem ar vienu vienotu valūtu.
1995.g. decembrī valstu un valdību vadītāji apliecināja vēlēšanos 1999. gadā dot startu EMS un vienojās, ka jauno valūtu sauks eiro (€)

EMS konverģences kritēriji.
Konverģences = finansu stabilitātes kritēriji :
augsts cenu stabilitātes līmenis
Valsts finansu stāvokļa stabilitāte
budžeta deficīts nelielāks kā 3% iekšējais kopprodukts
valsts parāds nelielāks kā 60% no IKP
Valsts ilgtermiņa stabila procenta likme
Divu gadu stabila darbība Eiro valūtas sistēmā


KĀDP
Mērķis – fundamentālu ārpolitisko interešu, sevišķi Savienības neatkarības, drošības un nedalāmības sargāšana, ieskaitot pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izveidošanu, miera, demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību sargāšana.
KĀDP mērķis ir nacionālās identitātes saglabāšana starptautiskā līmenī, nacionālo viedokļu pietuvināšana vienota pamatviedokļa izveidei.
KĀDP sadarbības mehānisms.
KĀDP mērķis ir Eiropas Savienības identitātes saglabāšana starptautiskā līmenī.
Kā nozīmīgākie mērķi ir jāizdala: praktiski permanentā informācijas un viedokļu apmaiņa par starptautiskās politikas jautājumiem; nacionālo viedokļu pietuvināšana, ieskaitot vienota pamatviedokļa izveidi; pamatnostājas īstenošana starptautiskās misijās.
ES dalībvalstu intereses ir īstenojamas ar Kopīgo rīcību Māstrihtas līgumā pieņemtās Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros. Šai nolūkā Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi lemj par rīcības apjomu, mērķiem un līdzekļiem, kā arī par apstākļiem un atbilstošo metodi.
Mērķu sasniegšanas mehānisms izpaužas divās formās:
1. Dalībvalstu līmenī – informācija apmaiņa vai koordinācijas rīcība = kopējā nostāja;
2. Savienības līmenī – kopējās rīcības mehānisms:
ES Padomes kopējās rīcības pamatnostādnes  dalībvalstu vadītāji iesniedz Ministru Padomē  MP var noraidīt kopējās rīcības nepieciešamību vai pieņemt lēmumu par kopējo rīcību  lēmums saistošs dalībvalstīm (lēmumu pieņem vienbalsīgi). Valstīm ir pienākums informēt MP par lēmumu izpildi. Izņēmuma gadījumā dalībvalstis var pa tiešo griezties MP kopējās rīcības plānam.

KSTI
KSTI sadarbības jomas:
patvēruma politika (ja tiek atteikts vienā valstī, tad cita valsts patvērumu vairs nedod)
imigrācijas politika – nelegālā imigrācija
noziedzības apkarošana – narkomānijas apkarošana un finansu krāpšana starptautiskā mērogā
tiesu sadarbība tieslietās un krimināllietās
policijas sadarbība
Ieviešanas nepieciešamība:
a) nepieciešams unificēt kriminālprocesu un civilprocesu
b) uz drošības politiku – bēgļu jautājumu risināšana
c) policijas sadarbība
KSTI sadarbības jomas :
- patvēruma politika ( 1951,gada 28. jūlija Þenēvas Konvenciju un 67g.31.01 Protokolu par bēgļu statusu - ja viena dalībvālsts atsaka bēglim , tad arī cita dalībvalsts nedod patvērumu )
- imigrācijas politika
- saskaņā ar 14. p. šķērsojot iekšējās robeþas, neatkarīgi no tā, vai to dara Savienības vai trešās valsts pilsonis, nenotiek nekāda personu pārbaude.
- ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūru standarti
- nelikumīga imigrācija un nelikumīga uzturēšanās, kā arī tādu personu repatriācija, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs
- noziedzības apkarošana ( narkomānija )
- starptautiskā krāpniecība ( finansu krāpniecība )
- tiesu sadarbība civillietās un krimināllietās
- policijas sadarbība


Šengenas vienošanās

…