Lai varētu labāk izprast, kādi Eiropas tiesību principi pieder pie īpašajiem principiem. Īss īpašo tiesību principu būtiskās atšķirības no Eiropas tiesību vispārējiem tiesību principiem. Ja vispārējie tiesību principi darbojas visās dalībvalstu tiesību sistēmās, uz ko īpaši norāda Līguma par Eiropas Savienību 6.pants, tad Eiropas tiesību īpašie principi veido Eiropas Kopienas tiesisko kārtību, atspoguļo Eiropas tiesību savdabību, kuru pieņemts akcentēt, dēvējot tās par supernacionālajām tiesībām. Īpašie tiesību principi nosaka EK tiesību normu un avotu juridisko spēku un attiecības ar Kopienas dalībvalstu tiesībām.
Šie principi ir acquis communautaire neatņemama sastāvdaļa, un tiem piemīt saistošs spēks. Eiropas tiesību īpašie principi izriet no Eiropas Kopienas pamatmērķa – dalībvalstu integrācijas procesu attīstības veicināšanas.
Lai šo mērķi varētu sasniegt, EK tiesību piemērošanā tiek noteikti vairāki pamatprincipi:
1.Kopienas tiesību pārākums (primacy, supremacy) pār dalībvalstu tiesību;
2.Kopienas tiesību normu tiešā iedarbība (direct effecr) un tiesību aktu tiešā piemērošana (direct applicability) dalībvalstu teritorijā;
3.Kopienas tiesību normu netiešā iedarbība (indirect effect);
4.Dalībvalstu ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība (non-contractual liability) par pieļautajiem EK tiesību pārkāpumiem;
5.Subsidiaritāte (subsidiatity), kura nosaka Kopienas institūciju un dalībvalstu kompetences tajās Eiropas tiesību jomās, kur netiek paredzēta ekskluzīva EK kompetence.
Pirmais tiesību princips ļauj sekmīgi atrisināt gadījumus, kad nākas saskarties ar Eiropas tiesību un dalībvalstu tiesību normu kolīzijām. Savukārt otrais princips nodrošina iespēju piemērot Eiropas tiesības ne vien dalībvalstīm, bet arī fiziskajām un juridiskajām personām dalībvalstu teritorijā.…
