1. Ievads.
Viens no mūsu valsts tautsaimniecības prioritātēm līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir videi draudzīgas uzņēmējdarbības veicināšana.
Deviņdesmito gadu sākumā tika veidota jauna vides aizsardzības politika, aktīvi piedaloties rūpniecības darbiniekiem. Pieauga patērētāju un partneru vēlme sadarboties ar uzņēmumiem, kuriem nav vienaldzīgas dabas aizsardzības problēmas. Eiropā un citur pasaulē ar vidi saistītos jautājumus risina tā, lai nevis kavētu, bet pat veicinātu uzņēmuma ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Pasaulē un Eiropā tiek veicinātas aktivitātes, kas ļautu uzņēmējiem vides jautājumus integrēt uzņēmuma kopīgajos plānos.
Svarīgs posms ceļā uz videi draudzīgas uzņēmējdarbības veicināšanu ir vides pārvaldības sistēmas ieviešana un sertifikācija. Sertifikācija ir process, kurā akreditēta trešā neatkarīgā persona pārliecinās par to, ka konkrētais produkts, pakalpojums vai sistēma ir atbilstoši standarta vai citu normatīvo dokumentu prasībām. Audita veikšanas procedūras, norises un auditoru kvalifikāciju reglamentē starptautiskie standarti.
Ikviena uzņēmuma darbību ietekmē virkne ieinteresēto pušu, kur katrai raksturīgas savas vēlmes. Kā tās iespējams saskaņot? Likumdevējus galvenokārt interesē, lai uzņēmums atbilstu normatīvo aktu prasībām. Uzņēmumam savukārt tas var saistīties ar ārkārtīgi sarežģītu normatīvo aktu hierarhiju – tie ir vispārīgie noteikumi, nozarei vai uzņēmumam specifiski noteikumi, ar produktu vai pakalpojumu saistīti noteikumi, kā arī starptautiskie normatīvie akti.
Apdrošināšanas aģentūru interese par vides jautājumiem var būt saistīta ar vides risku un atbildības par kaitējumu novērtējumu un pārvaldību. Daudzas apdrošināšanas aģentūras attīstītās valstīs ievēro vides pārvaldības sistēmu nozīmīgumu. Latvijā vides risku apdrošināšana, salīdzinot ar pasaules pieredzi, vēl nav attīstīta. Investorus un kreditorus interesē uzņēmuma ilgtspējīga attīstība, kas ietver pozitīvu imidžu, tirgus daļas pieaugumu, patērētāju lojalitāti, kā arī izmaksu kontroli. Darbinieki jebkurā uzņēmumā vēlas strādāt drošā un veselīgā vidē. Tāpēc uzņēmuma vadītājiem ir jārēķinās arī ar šīs sabiedrības daļas viedokļiem un interesēm.
Pasaulē trīs izplatītākie starptautiski atzītie standarti un shēmas, kas reglamentē prasības Vides pārvaldības sistēmām ir: BS 7750, EMAS un ISO 14 001.
EMAS ir Eiropas Savienības vides pārvaldības un audita shēma, kuru izveidoja Eiropas Komisija un apstiprināja ES dalībvalstis 1995. gadā. Shēma prasa izveidot organizācijā vides pārvaldības sistēmu un radīt vides pārskata ziņojumu. Jaunajā 2001. gada versijā EMAS prasības pret vides pārvaldības sistēmu pilnībā saskan ar ISO 14 001 prasībām. BS 7750 ir atzīts par starptautiskā standarta ISO 14 000 priekšgājēju. Tas ir viens no „Britu Standartu institūta” standartiem, kura pirmā versija tika izveidota 1992. gadā, sanākot kopā nozaru, valdības un vides pārstāvjiem. Galīgā versija tika publicēta 1994. gadā. Šobrīd BS 7750 vairs nav spēkā.
…
