Jaunu tirgu izvēles process notiek- sākumā izanalizējot pašreizējo uzņēmuma stāvokli, to cik tas ir liels, kāda ir tā tirgus daļa, utt.; nosakot mārketinga mērķus; tad izveidojot politiku, mērķu īstenošanai; beigās mērķus īstenojot. Tomēr daļa uzņēmumu nemaz nemēģina iekarot tirgus, kas ir ārpus vietējiem, jo baidās no riska, kas pastāv ārzemēs. Šādi uzņēmumi neizmanto lielu daļu potenciāla, piemēram, potenciālu, kas piemīt vēl neapgūtiem tirgiem, iespējām, ko sniedz izpēte un pilnveidošanās, utt. Ja uzņēmums nespēj pārvarēt savas bailes, tas ne tikai zaudē neizmantoto potenciālu, bet arī izaugsmes iespējas, tā arī paliekot par mazu uzņēmumu. Daļa uzņēmumu nevēlas palikt par maziem uzņēmumiem, tādēļ kaļ plānus par jaunu tirgu apgūšanu. Tomēr noteikti apstākļi izvēlētajā jaunajā tirgū, var šos plānus mainīt. Tiek ieteikts uzņēmumam atteikties no tādu tirgu apgūšanas, kur:
• Produktu un komunikācijas adaptācijas izmaksas ir augstas;
• Iedzīvotāju skaits un ienākumu apjoms, to pieaugums nav augsts
• Dominējošie ārvalstu uzņēmumi var izveidot augstas barjeras.
Rezultātā, pirms jauna tirgus apguves, uzņēmumam jāizpēta izvēlētais tirgus, jāizvērtē risks- vai tas apmaksājas vai ne, jāatrod veids, kā risku mazināt, utt. Problēmu un risināmo jautājumu daudzums būs atkarīgs no tā, cik daudzās valstīs uzņēmums vēlas ienākt un cik ātri paplašināties.
Tā kā ar jaunu tirgus izvēli viss nebeidzas, tad uzņēmumam, savu plānu īstenošanai, jāizlemj, kāds būs vislabākais veids, kā šo jauno tirgu apgūt. F. Kottlers saka, ka uzņēmumam ir plaša izvēle par to, kā ienākt kādā tirgū.
…