1.Ģimenes tiesības, definīcija, regulējošās normas, pamatprincipiņi;
Ģimenes tiesības ir civiltiesisko attiecību sastāvdaļa. Civiltiesību pamatprincipi ir saistoši tām tiesībām, kas izriet no ģimenes tiesībām!!! Ģimenes tiesības ir Civillikuma 1. daļa.
Ģimenes tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas noslēdzot laulību vai izriet no piederības pie ģimenes.
Ģimenes tiesības regulē:
Laulāto savstarpējās attiecības;
Vecāku un bērni savstarpējās attiecības;
Attiecības starp aizbildņiem un aizbildnībā esošiem;
Attiecības starp aizgādņiem un aizgādnībā esošiem;
Ģimenes tiesības balstās uz sekojošiem principiem:
Brīvprātīga laulības noslēgšana starp vīrieti un sievieti;
Laulāto tiesību vienlīdzība ģimenē;
Ģimenes jautājumu risināšana pēc abpusējas vienošanās;
Prioritāte ģimenē ir bērnu audzināšanai;
Tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana pirmkārt nepilngadīgajiem un darba nespējīgajiem ģimenes locekļiem;
2.Ģimenes tiesību vēsturiskā attīstība;
Vēsturiski ģimenes tiesības ir ietilpušas Civillikumā, taču ilgu laiku ģimenes tiesības bija ārpus civiltiesībām un pastāvēja kā atsevišķa tiesību nozare. Līdz 1938.gada civillikumam, vienotu civiltiesību Latvijas teritorijā nebija, taču 1921.gadā tika pieņemts visai Latvijas teritorijai saistošs likums „Par laulību”. Šī likuma normas vēlāk tika iekļautas 1938.gada Civillikumā. 1938.gadā spēkā stājās Civillikums.
Padomju okupācijas laikā no 1940. gada līdz 1969.gada 1.oktobrim, Latvijā darbojās Laulības un ģimenes aizbildniecības kodekss. Atšķirība starp ģimenes tiesībām un civiltiesībām šajā laikā:
Ģimenes tiesībās – primārās ir nemantiskās un ar tām saistītās mantiskās attiecības;
Civiltiesībās – primārās mantiskās un ar tā saistītās nemantiskās attiecības.
1944.gada 8. jūlija dekrēts: Līdz šim laikam faktiskajai un juridiskajai laulībai bija vienāds spēks.
Dekrēts atcēla faktiskās laulības juridisko aizsardzību (atcēla faktiskās laulības spēku);
Ārpus laulības bērnam - faktiskajā laulībā tika noliegta brīvprātīgā paternitāte.
Dekrēts noteica, ka tikai juridiskā laulība dod tiesības un pienākumus.
1944.gadā likumdevējs aizsargājot tikai reģistrētu laulību, noteica ļoti smagus laulības šķiršanas nosacījumus:
Latvijā laulību šķirt varēja tika Augstākā tiesas, Rajona tiesai bija samierinātāja loma (samierinātāja instance) – šāda kārtība pastāvēja līdz 1965.gada 10.decembrim.
1965.gada 10.decembrī PSRS likums noteica, ka Rajona tiesas drīkst šķirt laulību.…
