Saderināšanās jēdziens un noslēgšana.
Saderināšanās – savstarpējs solījums noslēgt laulību, kas var notikt rakstiski, mutiski vai klusējot. Saderināšanās ir līgums, kas ir brīvprātīgs. Saderināšanās izjukšanas gadījumā nav tiesību prasīt laulības noslēgšanu tiesas ceļā.
Nav spēkā nekāds līgumsods, ja tāds noteikts gadījumos, kad kāds atsakās doties laulībā.
Saderināšanās dalībnieki ir personas, kas nākotnē vēlas iestāties laulībā. Tas nozīmē, ka saderināšanās līgumam ir personisks raksturs, tāpēc nevar notikt dalībnieku maiņa, cesija, nav pieļaujama pārstāvība.
Saderināšanās dalībniekiem ir jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, jāatbilst tām prasībām, kuras Civillikums izvirza personām, kas stājas laulībā. Tomēr pieļaujams, ka saderināšanās brīdī kāds no dalībniekiem sastāv iepriekšējā laulībā, kurai līdz jaunajām laulībām jābūt šķirtai.
Ja saderinās nepilngadīgais – vajadzīga vecāka (aizbildņa, bāriņtiesas) piekrišana.
Laulību var noslēgt bez saderināšanās, tāpat saderināšanās nenozīmē, ka nākotnē jānoslēdz laulība.
Saderināšanās izbeidzas: - sasniedzot ar saderināšanos paredzēto mērķi – laulības noslēgšanu, - kādam no saderinātajiem saderināšanās laikā nomirstot, - abiem saderinātajiem dzīviem esot – ar atcelšanu vai kādam saderinātajiem atkāpjoties.
2. Saderināšanās atcelšanas tiesiskās sekas.
Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Atprasīt dāvanas var tikai dāvinātājs, prasība nepāriet uz mantiniekiem. Ja saderinātais neatdod dāvanu labprātīgi, dāvinātājam rodas tiesība atprasīt to tiesas ceļā. Saderinātais, kuram ir tiesība prasīt mantas atdošanu, var prasīt gan mantu, ko dāvinājis viņš pats, gan arī to mantu, ko dāvinājuši viņa vecāki vai arī citas personas.
Dāvanas nav jāatdod:
ja dāvinātājs ir miris,
ja dāvinātājs atteicies noslēgt laulību bez svarīga iemesla,
ja dāvinātāja uzvešanās ir bijusi svarīgs iemesls otram atteikties no laulības (par svarīgu iemeslu atteikties no laulības noslēgšanas tiek uzskatīta piedauzība, neuzticība, slikta apiešanās, piederīgo apvainošana, smaga slimība).
Saderinātais un viņa vecāki, ja otrs saderinātais atsakās doties laulībā bez svarīga iemesla vai uzvedas tā, ka otram šī uzvešanās ir svarīgs iemesls atteikties no laulības, var atprasīt, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas radušies gatavojoties gaidāmajām laulībām – kāzu mielasts, apģērbs, attiecīgu telpu īre, transports.
Saderinātais no otra var pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu, un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību.
Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā sabiedrisko stāvokli un mantas līdzekļiem.
Prasības, kas izriet no dāvanu atprasīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas, noilgst gada laikā.…
Konspekts ģimenes tiesību lekciju kursā Juridiskajā koledža, izmantojams gatavojoties eksāmenam.
- Ģimenes tiesības
- Ģimenes tiesības
- Ģimenes tiesības
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ģimenes tiesības
Конспект для университета20
-
Ģimenes tiesības
Конспект для университета10
-
Ģimenes tiesības
Конспект для университета6
-
Ģimenes tiesības
Конспект для университета10
-
Romiešu tiesības - ģimenes tiesības
Конспект для университета4