Iesniegumi valsts pārvaldē, to veidi un savstarpēja nošķiršana. Valsts pārvaldes atklātība un caurskatāmība

Tiesības vārsties ar iesniegumu un iesniedzēja identitātes aizsardzība
 Iesniegumu likums – mērķis, veicināt privātpersonu līdzdalību valsts pārvaldē. Tajā regulēta procesuālā kārtība iesnieguma – lūguma, sūdzības, priekšlikuma vai jautājuma – iesniegšanai, izskatīšanai, atbildēšanai, atstāšanai bez izskatīšanas, kā arī apmeklētāju pieņemšanai.
 iestādei jāsniedz atbilde pat uz neformālu iesniegumu, ja tas nav acīmredzami absurds.
 Personai nav subjektīvo tiesību pieprasīt, lai kaut kas tiktu īstenot, var to lūgt.
 Satversmes 104. pants- garantē ikviena tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldības iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi.
 ES Pamattiesību hatra 41. – 44.p
 Valsts pārvaldei iegūtās ziņas var kalpot par pamatu pārbaudes veikšanai vai administratīvā procesa ierosināšanai, gan valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.
 Saeimā ne mazāk kā 10 000 LV pilsoņi no 16 g vecuma var vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu.
 Iestāde atbild uz iesniegumu saprātīgā termiņā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
 Var arī līdzdalību īstenot ierodoties iestādē un izklāstīt sakāmo mutvārdos.
 IL 9.p 1.d – aizliedz bet iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti.
…