Jāņa Klīdzēja romāns "Cilvēka bērns"

3. Lasi tekstu un veic uzdevumus! (7 punkti)
Naktī ir sācis līt, un, rītā mostoties, Boņs dzird, ka lietus sitas pret klēts jumtu. Vectēvs ir jau piecēlies. Šodien nav Boņa ganu diena un Boņam tā patīk pagulēt klētiņā vaļējām acīm un paklausīties, kā lietus danco un reizē dzied savu dziesmu pa jumtu.
Nē, ir gan labāk būt ārā un pašam just lietus dancošanu un dziedāšanu savos matos. Boņs ātri uzrauj bikses un metas ārā, un apskrien pa pagalmu apkārt vairākas reizes. Kad mati jau sāk tecēt, tad tā puslīdz var iztikt un domāt, ka labuma diezgan, un Boņs skrien un apstājas zem paspārnes kūts galā un klausās, kā lietus paukšķ platajās kāpostu lapās. Ir gan tie kāposti saauguši! Galvas jau tādas kā Jurika, domā Boņs. Lai šie izaugtu līdz manai galvai, tad kāpostiem vēl ir ko darīt. Un viņu lapas vēl augs griezdamās – zili zaļas.
Linu un kviešu tīrumu gali ir sakrituši veldrē zem lietus smaguma. Arī rudzi ir nolīkuši, un, kad papūš spēcīgāks vējš, viss rudzu tīrums saviļņojas kā ezers.
…