1. Metodoloģisko zināšanu nozīme tiesībās un juridiskajā izglītībā.
Par metodoloģiju runā kā par teorētiskās un praktiskās darbības metožu sistēmu, kuru izdala: *sistēmas daļu mijiedarbībā; * sistēmas daļu integritātē. Ar mijiedarbību saprot to, ka veselajamir īpašības, kas nav raksturīgas atsevišķām daļām (atsevišķām metodēm), bet parādās daļu mijiedarbībā No mijiedarbības izriet arī otra daļa – integritāte. Tā ir sistēmas viengablainības īpašība. Metodes un metodoloģija atrodas savstarpējā atkarībā. Metodes nosaka metodoloģiju un otrādi. Saistībā ar tiesībām, jebkuru parādību jāuzlūko kā sistēmu.
2. Juridisko metožu pielietošanas nozīme juristu praktiskajā darbībā.
Priekšmeta nozīme jurista darbā – jāsaprot, kā jebkura darba veikšanai nepiciešams paņēmiens. Tiesībsargājošās iestādēs jebkurš jurists metodes pielieto stihiski, neapzināti, intiutīvi. Jurista darbā vispārīgie 2 svarīgākie momenti: 1) jebkura jurista darbība ir saistīta ar patiesības noskaidrošanu , sastībā ar to jur. darbību var pielīdzināt zinātniskajai izziņai, tās galvenie priekšnosacījumi: *mērķtiecīgums, * plānveidīgums, * sistēmiskums – ja to visu attiecina uz jurista darbību, tad tikai var runāt par profesionālismu.; 2) juristam darbā svarīgi izmantot tieši juridiskās metodes: novērošana – kaut kāda obejka uztvere.
Jurists apgūstot tiesības apgūst arī metodes, tādejādi iegūst atbilstošu juridisko kvalifikāciju. Metodes, kā domāšanas veids, to pareiza apguve un lietošana ir garants adekvātai tiesību piemērošanai. Juristiem metodika jāapgūst visplašākā nozīmē, orientējoties likumos, utt. Jurista profesionālo darbību veido lēmumu pieņemšanas ķēde, to veido dažādi posmi – ikviens lēmums būs pilnīgs, ja pamatosies uz arumentiem, kas balstās uz primārās disciplīnas starptautiski atzītiem principiem. Liela nozīme ir lēmuma izklāstam.…
