Holistiskās ievirzes veselības jēdziena apkopojoša būtība skaidrota 1947. gadā Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātajā definīcijā: „Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem.” Apkopojot zinātniskās atziņas, veselības raksturojumā var iekļaut šādus rādītājus: 1. mijietekme starp cilvēka fizisko aktivitāti, emocionālo, garīgo veselību un vides kvalitāti. 2. dinamisks cilvēka fiziskais un garīgais potenciāls, kas apmierina dzīves prasības kopsakarībā ar vecumu, kultūru un personīgo atbildību (Kempbels, K., & Kempbels, T, 2013; Bircher, 2005).
1984. gadā Pasaules Veselības organizācijas izveidotās veselības definīcija ir šāda: "veselība ir pakāpe, līdz kurai indivīds vai grupa spēj realizēt centienus un apmierināt vajadzības, gan pieņemot veselībai labvēlīgus lēmumus, gan mainot vides ietekmi". Veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām. Vesels organisms ir sabalansēts organisms pilnīgi visās sfērās. Cilvēku, kas rūpējas par cilvēku veselību, sauc par ārstu.
Veselība, kā arī labizjūta pieder pie cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgākajiem rādītājiem un vajadzībām. Abi jēdzieni ir savstarpēji saistīti un mijiedarbojas personas attīstības fiziskajā un psihiskajā jomā. Veselība ir process, kas iesākas vēl pirms cilvēka piedzimšanas un neskaitāmu bioloģisko, kulturālo, ekonomisko un sociālo faktoru ietekmē turpinās visas dzīves garumā (Kracke, Börner, 2013). Kopumā veselīgs dzīvesveids ietekmē visas cilvēka funkcionēšanas jomas, kas ietver: fizisko un intelektuālo aktivitāti; emocionālo stāvokli un tā pārmaiņas; iesaistīšanos starppersonu attiecībās, sociālajās darbībās u. c. Veselība un labizjūta ir ķermeņa un gara stāvoklis, kam nav vienotas definīcijas, jo tiem vienlaikus ir gan subjektīvi, gan objektīvi rādītāji. „Cilvēks var uzskatīt sevi par fiziski un garīgi veselu, ja izjūt harmoniju starp visām savas attīstības jomām (fizisko, sociālo, garīgo) un iespējām sasniegt sev izvirzītos mērķus noteiktajos dzīves apstākļos” (Hurrelmann, Razum, 2012).
