Konspekti studiju kursā „Komunikācijas ētika”
pie LU, SZF Komunikācijas zinātņu nodaļas pasniedzējas S.Lasmanes
1. Ētika, morāle, tikumība. Ētika – pilnīgākās (pareizākas, labākas, optimālākas) izvēles teorija. Vispārīgā, profesionālā, individuālā ētika (katram sava ētika). Komunikācijas ētika. Metaētika. Ētikas teoriju klasifikācija: universālā un atsevišķā, deontoloģija un teoloģija. Ētikas teoriju struktūra: programma, cilvēktēls, tehnoloģija, efekts.
Ētika – noteiktā vērtībām (normām, principiem, tikumiem) atbilstoša pilnīgākas (pareizākas, labākas) izvēles un rīcības teorija; morāles filozofija; morāles un tikumības teorija.
Morāle – noteiktas vērtības, normas, principi, tikumi; kā vajadzētu būt.
Tikumība – morāles īstenība; parāda realitāti, kas ir nevis kas būtu vēlama; modernākais jēdziens pasaulē; īstenība.
Profesionālās ētikas pamatprincipi – strādāt pēc iespējas labāk, lai sasniegtu augstāko pakalpojuma līmeni.
Metaētika (aiz)– 20.gs.ētika, kura balstās uz valodas analīzi; pēta valodu, kurā mēs runājam par morāles lietām.
Ētiku iedala 3 grupās atkarībā no tā, cik tā ir absolūta / transcendenta: Absolūtā; relatīvā; Universālā ētika (Kants) – Eiropas tradīcija; cilvēktiesības; vispārnozīmīgā ētika; racionālā (sasniedzamā) ētika; vispārpieņemta, balstās uz loģiku.
Deontoloģija – stingra ētika, pienākuma ētika. Kants: Tu vari, jo tev tas ir jādara. – Šodien tas daudziem nav pieņemams.
Teleoloģija – cilvēcīga ētika, kas saistās ar mērķi darīt cilvēku laimīgu, sniegt baudu. Mērķa ētika. Nosacījums laimei.
Morālā jābūtība – tiek veidota no ļoti dažādu obligātu pakāpju veidojumiem.
Jābūtība – irreālais jeb transcendentais projekts (principi, normas, vērtības, ideāli utt.)
Cilvēktēls – jābūtības pamatojuma avots un īstenojuma nosacījums.
Tehnika – līdzekļi, kā veidot alternatīvu izvēli, rīcību un dzīvi sakarā..
Ir efektīvas un neefektīvas sankcijas. Sankcijām ir efekts, ja ir pārsteiguma moments. (Sankcijas – atbalsts vai nosodījums).
2. Komunikācijas ētikas infrastruktūra: tikumisks domāšanas veids, zināšanas (kodeksi), uzraudzība un kontrole, vadība, sabiedriskā doma. Morālās un tiesiskās regulācijas īpatnības.
Tikumiska uzvedība – veicināt pamatotu uzticēšanos. Vājināt netikumisku un noziedzīgu rīcību. Attīstīt morālu jūtīgumu pret neētisku rīcību. Mazināt neziņu un neskaidrību par to, kas ir ētiska (tikumiska, morāla, krietna) un kas ir neētiska (netikumiska, nekrietna) rīcība. Attīstīt morālu situāciju analīzes prasmi. Atvieglot dilemmu risinājumus. Veicināt ētisku pilnveidi un pašveidošanu.
Morālā regulācija - viena no morāles funkcijām. Morāle regulē un pašregulē. Regulācija – rīcības vienveidošana; saskaņošana / pieskaņošana; vienveidības nodrošināšana. Morālā regulācija līdzinās un atšķiras no tiesiskās regulācijas. Cilvēka dzīvi regulē regulācijas. Ētiskā regulācija nebalstās uz stingru viennozīmīgu programmu, balstās uz jābūtību, kura ir atvērta daudzām interpretācijām. Norāda tikai galveno rīcības virzienu. Likumā ir stingra, noteikta programma. Morālē tas nav iespējams. Morāle – nepabeigtība; daudznozīmība; tajā notiek kontrole, kurā esam iesaistīti visi un katrs atsevišķi. Morāle balstās uz pašregulāciju, sab-ko viedokli. Morāle balstās vairāk uz atbalstu nevis uz nosodījumu. (Sankcijas – atbalsts vai nosodījums).
Jautājums ir – kas tad uzrauga? Ir: ārējā (iesaistīti visi bez atlīdzības) un paškontrole. Aprunāsāna – viena no kontroles formām. Morālei nav institūta, kur uzrauga un kontrolē. Ētikas lietas nav pakļautas institucionāli. Morāle balstās uz pašuzraudzību un paškontroli.
3. Ētiskie stili komunikācijā: normatīvais, pragmatiskais, lojālais, piesardzīgais, intuitīvais, aristokrātiskais, iejūtīgais, vitālais, radošais.
Normatīvais – balstās uz kodeksu, normas un vērtības zināšanu, atgādināšanu vairāk citiem nekā sev. Pareiza rīcība. Rīkojas normatīvi = pareizi. Cilvēks – morālais dogmatisks – cilvēks vairāk turas pie normas nevis pie situācijas izpratnes. Ierēdņi pilda likumus. Vairāk skatās likumos nevis acīs.
Pragmatiskais – pragma – darbība. Praktisks stils. Tas ir saistīts ar utilitārisma jēdzienu. Saistās ar amerikāņu domāšanas stilu. Morālā aritmētika. Nav romantiskais stils. Pretrunīgs stils. Pēc iespējas lielāks labums no visiem iespējamajiem. Vai ir taisnīgi upurēt vienu, ja ir jāglābj simti? Konsekvenciālisms – seku ētika. Hedonistiskais stils – klasiskais utilitārisms. Pēc iespējas lielāka bauda no visām iespējamām. Bendems. Nedari bez jēgas. Izrēķini jēgu. Nelielies. Darbības utilitārisms – darbības, rīcības lielāko efektu izrēķina. Mīnusus un labumus atgādina.
Lojālais – saistīts ar uzticēšanos, identificēšanos ar kādu locekli, atzīst to par savu. Lojalitāte – atzīšana par savu. Iespēja identificēties ar redakciju, valsti, kopienu. Rīkojas, rēķinoties ar grupas interesi. Lojalitāte – individuālās brīvības ierobežošana; pilsoniskais stils. Pils.stils ir izvēle. Var izvēlēties kopienu, grupu. Un tā ir brīvība.
Piesardzīgais – piesardzība – būs mazāk kļūdu. Tā nebūs sasteigta. Iesaka lietot uzņēmējdarbībā. Nav romantisks, radošs, māksliniecisks stils. Pretstata risku. Piesardzīgais stils saistīts ar bailēm.
Intuitīvais – pretstats pragmatiskajam, piesardz.stilam. balstās uz intuīciju. Vai nu kļūdaini, vai nekļūdaini.
Aristokrātiskais – cēls. Balstās uz vērtību – gadu, pašlepnumu. Ietverts vēsturiski bruņinieku kodeksos. Princips – neko zem goda. Nauda nav izšķirošā, bet gan cieņa, vērtība. Aristokrāts – izmirstošs, savaldīgs, uzplaukuma laiks saistīts ar Franciju, daudz kas ir mākslīgs, bet cēla un kultivēta izturēšanās, pašapziņa, cēlums.
Iejūtīgais – iejūtības kultūra tiek atzīta par vērtību (īpaši ASV). Vājais tiek atbalstīts, tiek dots, žēlots, ievērots. Izmanto līdzcietību. Nebūt iejūtīgam ir vēl ļaunāk, nekā kļūdīties esot iejūtīgam.
Vitālais – Šķēles stils. Uzsver individuālo varēšanu. Tiec pats ar sevi galā. Vitālais dos makšķeri, bet līdzcietīgais – zivi. Arī kā egoistiskais stils.
Radošais – Mišels Fuko. Dzīves māksla. Izgudro savu dzīvi. Uzveduma jēdziens. Uzved dzīvi, izgudro. Izgudro tā, lai nebūtu norma. Dzīvot saskaņā ar radošo mākslas stilu.
4. Morālās attīstības līmeņi (pirmskonvencionālais, konvencionālais, virskonvencionālais) un pakāpes. Komunikācijas saikne ar morālo attīstību.
Pirmskonvenciālais – uz bailēm, individuālu labumu orientēts.
Konvencionāls – tuvākā vide, sabiedrība kopumā.
Virskonvencionālā – individuāla, racionāla lemšana; universāla morāle.
…
