Tikumība un profesionālā ētika

Mūsdienās īpaši strauji attīstās nozaru lietišķā, profesionālā ētika (vadītāja darba stils). Mūsdienu vadības teorijā ar vadītajā darba stilu saprot tipisku un samērā stabilu paņēmienu kopumu, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu vadīšanas funkcijas. Vadības stilu nosaka vadošās personas individuālas īpašības, tajā pašā laikā metode ir pilnīgi objektīvs jēdziens, kas pastāv neatkarīgi no vadītāja un ir mērķtiecīgas ietekmes veids (paņēmiens). Vadības stils atkarīgs no izpildītāja sociāli psiholoģiskajām īpašībām (vecuma, dzimuma, kvalifikācijas, profesijas, interesēm) un vadības hierarhijas līmeņa, vadīšanas veidiem un paņēmieniem; konkrētas darbības sfēras specifikas, prasību ievērošanas, kuras tiek izstrādātas vadītājiem. Vadītāja stili nosaka arī attiecības, kuras veidojas starp viņu un padotajiem. Vadības teorijā izdala: direktīvo (autokrātisko jeb autoritatīvo), demokrātisko (koleģiālo) un liberālo (neiejaukšanās) vadības stilu Vienpersoniskais - (direktīvais, autokrātiskais) stils. To raksturo ārkārtīga varas centralizācija, turēšanās pie vienvadības, patvaļīga, vienpersoniska dažāda mēroga jautājumu izlemšana, kuri attiecas uz kolektīva dzīvi. Novērojama apzinīga norobežošanās no padotajiem.