Konkurence globalizācijas apstākļos

Konkurences būtība Konkurence kā virzošais spēks liek ikvienam uzņēmējam būt labākam par otru, iegūt patērētāja atzinību un panākt, ka piedāvātais produkts tiks realizēts ātrāk, iespējams, pat par lielāku cenu. Konkurencei ir arī labvēlīga nozīme attiecībā uz patērētāju, jo konkurences ceļā tiek apmierinātas patērētāja vajadzības un vēlmes. Konkurence valstij noder arī sociālu jautājumu risināšanai, attīsta nozari, tirgu un nodarbina iedzīvotājus. Konkurence ir vērtība, kas valstij ir jāaizsargā visas sabiedrības interesēs. A. Smits konkurenci nodēvējis par „neredzamo roku”, kas vada daudzus procesus ekonomikā un sabiedrībā. Konkurence var būt efektīva jeb saprātīga, vai asa, diemžēl arī negodīga. Konkurenci dažkārt mazina ar dažādu negodīgu barjeru izveidi, piemēram, vairāki uzņēmumi vienojas par to, ka neielaidīs tirgū jaunpienācēju, līdz ar to izbeidzot savstarpēju konkurenci. Rezultāts šajā gadījumā var būt divējāds – ieguvums šiem uzņēmumiem, bet negatīvs patērētājiem. Pastāv arī tiesiskas barjeras, piemēram, valsts noteiktas licences kādas darbības uzsākšanai, preču zīmes aizsardzība, uzņēmuma dibināšanas prasības utt. Valsts regulē arī konkurenci starpvalstu līmenī, nosakot muitas noteikumus, paaugstinot akcīzes nodokli atsevišķiem produktiem vai veicinot iekšējo konkurenci un mazinot ārējās konkurences nelabvēlīgo vai, otrādi, labvēlīgo ietekmi. Likums definē konkurenci kā divu vai vairāku tirgus dalībnieku sacensību tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanās vai realizācijā konkrētā tirgū. Tātad konkurence ir gan produkta ražošanā, gan arī realizācijā.