Конспект
Искусство, культура и история
Физкультура, спорт
Konspekts valsts eksāmenam Sporta akadēmijā-
Konspekts valsts eksāmenam Sporta akadēmijā
1. Sporta treniņa ietekme uz asins satāvu un tilpumu. Darba hemokoncentrācija
Asins tilpums un satāvs – 4 -6 l asiņu atkarībā no auguma.. Sastāvs 1.Asins formelementiem ( eritrocīti, leikocīti – šūnas, trombocīti – šūnu gabaliņi) 2. Šķidrā daļa – asins plazma. Hematokrīta indekss – tas ir formelementu procentuālais daudzums. To nosaka asinis centrifugējot. Vīriešiem hem. – 47%, asins pl. – 53%, sievietēm hem. - 42%, asins pl. – 58 %. Ja lielāks hematokrīts, varētu domāt, ka lietots dopings. Fiziskās slodzēs samazinās asins plazmas daudzums, jo organisms zaudē ūdeni vairāk ar sviedriem, plazma pāriet audu šķidrumā. Rezultātā palielinās asins formelementu koncentrācija. Šo procesu sauc par darba hemokoncentrāciju (asins konc.). Atjaunojoties asins plazma atjaunojas.
2. Sirdsdarbības izmaiņas fizisku slodžu laikā. Fiziol. meh. ( neitrālie un humorālie, kas stimulē sirdsdarbību slodzēs).
S.fr. norma 60 -80 sit/min. Izurības sporta veidu pārst. Vīr. 40 -50 sit/min, lēns pulss zem normas – bradikardija. Sporta bradikardija normāla parādība. Tahikardija – ātrs pulss. Veicot vienādas darbības slodzi pulss paaugstinās mazāķ nekā netrenētiem. Max s.fr. 20 g.v. 190 – 200 sit.min. Max s.fr = 220 – vec.gados. Starp slodzes jaudu un pulsu ir tieši proporcionāla sakarība. Neirālā reg. – sirdsdarbību regulē simp. un parasimp. NS. Nervu impulsi var izmainīt impulsu sinusu art. mezglā. Simp. nervu centri atrodas muguras smadzeņu augšējos krūšu segmentos. Tos aktivē impulsi no iegarenajām smadzenēm, no hipotalama, no pusložu garozas. Simp. n. imp. sirdsdarbību paātrina, paaugstina miokarda uzbudināmību, stimulē sirdsdarbību. Parasimp. nervs ir klejotājnervs. Tā centrs ir iegarenajās smadzenēs. Centra aktivitāti ietekmē impulsi no hipotalama un pusložu garozas. Klejotājnervs sirdsdarbību palēlina, samazina uzbudināmību un impulsu vadīšanas ātrumu.
Humorālā reg. – reg. ar hormonu un citu vielu palīdzību. Horm – adrenalīns paātrina sirdsdarbību. Ca ²+ palielināta koncentrācija asinīs paātrina sirdsdarbību. K+ palēlina sirdsdarbību.
3.Arteriālais asinsspiediens, tā izmaiņas slodzēs. Art. asinssp. slodzes laikā palielinās proporcionāli skābekļa patēriņam vai slodzes intensitātei; sistoliskais spiediens var pārsniegt 200 mmHg; diastoliskais spied. artērijās mainās maz; neliela vidējā spiediena paaugstināšanās, neskatoties uz daudzkārt palielināto minūtes tilpumu, norāda, ka slodzes laikā regulatorie mehānismi pazemina asinsvadu kopējo perifēro pretestību (3-5 reizes).
Asins pārdale organismā fiz. slodžu laikā. Skeleta muskulatūra var saņemt līdz 80-90% no sirds minūtes tilpuma, nedaudz samazinās sirds, smadzeņu, ādas asinsapgāde(pie intentens., ilgstoša darba asinsrite ādā krasi pavājinās), samazinās asiņu daudzums aknās, liesā, kuņģa un zarnu traktā, nierēs(4 -5 reizes), bet apgāde ar skābekli necieš, jo palielinās skābekļa ekstrakcija.
4. Sporta treniņa ietekme uz elpošanas sistēmas attīstību un funkcionālajām spējām.Elpošanas sist. galvenokārt trenējas izturības treniņā. Attīstās elpošanas muskulat., pieaug statiskie plaušu tilpumi, vitālā kapacitāte (slodzē elpo dziļāk, biežāk ), uzlabojas skābekļa difūzija (trenēta cilv. muskulat. pilnīgāk izmanto O2 no arteriālajām asinīm, tāpēc O2 saturs un parciālais spiediens venozajās asinīs, kas apskalo plaušas ir mazāks; izturības treniņa rezultātā jaunizveidojas mazā asinsrites loka kapilāri )
Plaušu ventilācijas izmaiņas fiz. slodžu laikā. Plaušu vent. palielinās proporcionāli skābekļa patēriņam līdz konkrētai robežai (var sasniegt 120 L/min); neirālās regulācijas ietekmē palielinās eferento impulsu plūsma no galvas smadzeņu motoriskajiem centriem un pastiprinās aferento impulsu plūsma no aktīvi strādājošiem muskuļiem, kas aktivizē elpošanu; Humorālie faktori(pH samazināšana, O2 daudzums samazināts – hipoksija, palielināts CO2 daudzums – hiperkapnija) iesaistās regulācijā sekundāri, līdzsvarojot ventilācijas un arteriālo asiņu ķīmiskā sastāva atbilstību.
5. Sportistu gremošanas sist. darbības īpatnības. Gremošana fiz. slodžu laikā. Fiz. darba spēju izmaiņas pēc ēšanas.
Grem org. sist. veido grem. trakts un grem. dziedzeri. Dziedzeri - siekalu dziedzeri. Mutes dobuma gļotādā ir daudz sīku dziedzerīšu un 3 pāri lielo siekalu dziedzeri (pieauss, zemmēles, zemžokļa). Lielie grem.dziedzeri – aizkuņģa dziedzeris, izvadkanāls ieplūst 12-pirkstu zarnā. Gremošana ir uztura mehāniska (sasmalcināšana, sajaukšana ar gremošanas sulām – noris mutes dobumā, turpinās kuņģī un zarnu traktā, kuņģa un zarnu trakta kustību ietekmē) un ķīmiska pārstrāde (uzturvielu šķelšanās hidrolīzes r-jās fermentu ietekmē).Darba spēju izmaiņas. Grem. laikā grem traktā nepieciešama palielināta asins apgāde. Attiecīgi samazinās muskuļu asins apgāde. Fiz. darba spējas pēc ēšanas ir pazeminātas.. Starp treniņiem un ēšanas reizēm ir jāievēro starplaiki ( 2h). Ja sacensības – 3h, pēc brokastīm – 1,5h.
6. Enerģijas patēriņš dažādās sporta slodzēs. Īslaicīgu ļoti intensīvu slodzi (ātrums, spēks) nodrošina anaerobās reakcijas kreatīnfosfokināze un glikolīze; ilgstošu darbu (izturība )veic aerobā enerģijas ieguves režīmā (oksidatīvās reakcijas ).
…
Saīsinājums par 5.gadu kursu sporta akadēmijā.
- Konspekts valsts eksāmenam Sporta akadēmijā
- Sporta metodika
- Valsts stundu konspekts
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Sporta metodika
Конспект для университета1
Оцененный! -
Valsts stundu konspekts
Конспект для университета2
-
Sporta teorija
Конспект для университета8
-
Sporta nodarbības konspekts
Конспект для университета5
Оцененный! -
Sižetisko sporta stundu raksturojums
Конспект для университета5