Likumdevēja, izpildvaras, tiesu ,,pārmācīšana” nolēmumos -> ST, risinot strīdu, mēdz iekļaut savu vērtējumu jautājumus, kurus nevar apskatīt lietas ietvaros. ST dažkārt secinājumu daļas noslēgumā iekļauj savu redzējumu, kā likumdevējam vai tiesai vajadzētu rīkoties tiesiskās kārtības nodrošināšanai nākotnē.
*Piem., bieži vērtēti teritorijas plānojumi – pirms pāris gadiem ST norādīja likumdevējam, ka šādās lietās būtu nepieciešams apstrīdēšanas termiņš. Saeima reaģēja un grozīja apstrīdēšanas kārtību, paredzot sešu mēnešu termiņu.
*Lietā Nr.2013-08-01 -> Tika risināts jautājums par protestiem; pieteikumā netika izvirzīts jautājums par protesta iesniegšanas termiņu, bet ST vērsa uzmanību, sakot, ka likumdevējam ir pienākums apsvērt noteikto termiņu. ,,Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka ECT, izskatot lietas par protesta institūta atbilstību res judicata principam, norādījusi: tām valstīm, kurās attiecīgā sistēma pastāv, ir jāgādā par to, lai pēc protesta ierosināto lietu izskatīšana nebūtu ilgstoša vai pat bezgalīga. Pārāk ilgs protesta iesniegšanas termiņš noved pie spēkā esošu nolēmumu nenoteiktības un nav savietojams ar tiesiskās stabilitātes principu, kas ir tiesiskas valsts un tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemama sastāvdaļa. Līdz ar to Saeimai de lege ferenda ir pienākums apsvērt CPL 483. pantā paredzēto protesta iesniegšanas termiņu”.
Tiek daudz diskutēts, vai šādi ST neiziet ārpus kompetences, jo likumdevējs to būtībā uztver kā obligātu pienākumu (tikai nesaprātīgs likumdevējs varētu nereaģēt).
ST nevar pārvērtēt tiesas nolēmumu.
NOZĪMĪGI JAUTĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ ST
Efektivitāte – vai tiek sasniegts un kā tiek sasniegts ST mērķis. Tiek pētīts, kāda ir ST ietekme uz citām konstitucionālajām institūcijām. Jaunākajos pētījumos atrodami trīs galvenie efektivitātes kritēriji:
1)Jābūt daudz lietām, ko tiesa varētu skatīt – konstitucionālā tiesa var izteikties vienīgi skatot lietas;
2)Nolēmumos jāiekļauj aizstāvami jeb pamatoti argumenti, domājot, ka ikviens tiesas nolēmums veidos jurisprudenci;
3)Nākotnes strīdi visām institūcijām jārisina, pielāgojoties konstitucionālās tiesas praksei (tiek pārbaudīts, vai nākotnes strīdi tiek risināti, pieturoties pie ST prakses).
ST ir efektīva. LV ir viena no nedaudzajām valstīm, kur ST nolēmumi tiek izpildīti nekavējoties.
Uzticība -> Vai ST nolēmumi tiek respektēti; tiek pētīts, kā sabiedrība un personas uzticas ST. Nesenos pētījumos pierādījies, ka sabiedrības uzticība ST ir augsta (aptuveni 80-85%). ST autoritāti nosaka:
*ST priekšsēdētājs Laviņš: ,,Tiesas reputācija ir atkarīga no tā, cik argumentēti un izsvērti ir Satversmes tiesas nolēmumi”;
*Baraks norāda vēl uz citiem savstarpēji saistītiem kritērijiem:
1)Tiesnesim jāzina savas tiesības un robežas;
2)Tiesnesim jāatzīst savas kļūdas;
3)Rakstos un domās tiesnesim jādemonstrē pieticība un jāatsakās no augstprātības;
4)Tiesnesim jābūt godīgam.
Tikai tad, ja ievēroti šie četri kritēriji + Laviņa izteikumā norādītais, tiesa bauda sabiedrības uzticību.
…
