Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūra
Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
1. Institūcijas uzbūve
Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu vada KNAB priekšnieks, kuru ieceļ amatā uz 5 gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Biroja priekšnieks:
• ir atbildīgs par KNAB noteikto funkciju izpildi,
• izlemj jautājumu par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību,
• nosaka amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus,
• apstiprina KNAB darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus,
• iesniedz Ministru kabinetā nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu.
KNAB priekšniekam ir 2 vietnieki – vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos un vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos.
2004.gada 27.maijā par KNAB priekšnieku Saeima iecēla Alekseju Loskutovu.
Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par to, ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izmeklētāji un speciālisti.
2005.gada 1. jūnijā KNAB darbinieku kopējais skaits ir 116, no tiem – 2 priekšnieka vietnieki, 15 nodaļu vadītāji, 1 nodaļu vadītāja vietnieks un 97 darbinieki.
Specializētas pretkorupcijas iestādes ir arī citās pasaules valstīs. Dažu valstu pretkorupcijas iestādes veicamo funkciju ziņā ir līdzīgas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un nodarbojas ar korupcijas apkarošanu, korupcijas novēršanu, kā arī sabiedrības un amatpersonu izglītošanu, lai kompleksi cīnītos ar korupciju. Šāda veida iestādes ir Lietuvā, Polijā, Honkongā (Ķīna), Jaunajā Dienvidu Velsā (Austrālijā), Argentīnā, Indonēzijā un citās valstīs. Iestādes ar līdzīgām funkcijām ir Francijā, Austrijā, Vācijā, Slovākijā, Slovēnijā.
2. Galvenie mērķi, uzdevumi un darbības jomas.
Pirms Biroja izveides korupcijas apkarošanas un novēršanas funkcijas veica vairākas valsts institūcijas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tika veidots, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju finansēšanas noteikumu izpildi, tādējādi palielinot korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāti, nodrošinot resursu lietderīgu izmantošanu un novēršot funkciju dublēšanos starp dažādām institūcijām. Biroja galvenie darbības virzieni:
• atklāt un novērst Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar koruptīviem noziedzīgajiem nodarījumiem
• veikt pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās, kas saistītas ar korupciju un virzīt tās kriminālvajāšanai;
• kontrolēt valsts amatpersonu darbību un tām noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu;
• uzraudzīt un kontrolēt politisko organizāciju finansēšanas noteikumu ievērošanu;
• izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;
• izglītot sabiedrību tiesību un ētikas jomā par korupcijas novēršanas jautājumiem, kā arī partiju finansēšanas jomā.
…
