Kultūrvēsturiskie laikmeti

Postmodernisms (no 1970.gada)
Radies kā reakcija uz 20.gs. 60.-70.gadu modernās mākslas arhitektūras emocionālās izteiksmības askētismu, saistīts ar atgriešanos pie tradicionālajām mākslas vērtībām.
Postmodernisma literārie darbi rāda pasauli, par kuru viss jau ir pateikts un ir zināms, bet vienmēr pastāv jaunas iespaidu, vērojumu kombinācijas.
Postmodernisms papildina iepriekšējo modernisma kustību.
Postmodernisms caurauž visu mūsdienu kultūru, tāpēc uzskatāms par mūsdienu kultūras tipu.
Postmodernisma galvenais mērķis ir pārsteigt, šokēt. Lai to sasniegtu, gandrīz visi līdzekļi ir pieņemami.
Postmodernisma iezīmes: attieksme pret sabiedriskās dzīves normām; izmaiņas sabiedrības sociālajā struktūrā; tolerance; attieksme pret progresu; pāreja uz postindustriālo ražošanu; multikulturālisms, plurālisms, globalizācija; subkultūru uzplaukums; informācijas plūsma; attieksme pret jaunību; cilvēka laicīgās esamības jēga tiek izvirzīta priekšplānā; sabiedrības orientācija uz izklaidēm; attieksme pret zināšanām; attieksme pret elitāro un masu kultūru; vardarbība un sekss.
Postmodernisma laikā cilvēks sevi aizsargā pret jebkuru kolektīvo normu un noteikumiem, ja tie nesaskan ar viņa garīgajām un morālajām vērtībām.
Postmodernisma laikā Rietumu attīstītākajās valstīs šķiras ir gandrīz pilnīgi izzudušas, sadaloties daudzās, pārsvarā profesionāli orientētās, subkultūras tipa grupās.
…