Maģistrāts- Pilsētas tiesas un administratīvā iestāde Krievijas impērijā laikā no 1720. līdz 1864. gadam. Sastāvēja no vēlētiem burgomistriem un rātskungiem. Maģistrāta kompetencē bija tiesu, policijas, saimnieciskie un finanšu jautājumi. Laikā no 1727. līdz 1743. gadam maģistrātu dēvēja par rāti. 1743. gadā maģistrātu atjaunoja, bet ar ierobežotām funkcijām. Pēc 1775. gada guberņu reformas maģistrātam palika tikai tiesas funkcijas.
Rāte- padome -pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai birģeru pārstāvjus. Rāti vadīja birģermeistars jeb pilsētas galva. Rāte pildīja daudzas svarīgas funkcijas. Rāte bija augstākā pārvaldes iestāde, šeit tika veidota kases kolēģija, kas kontrolēja un kārtoja naudas lietas bergermeistara vadībā.
Pilsētas tiesības noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. Livonijā Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, pilsētas fogts un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namnieki, birģeri jeb patricināti - priviliģēto pilsētu iedzīvotāju slānis, kuriem bija politiskās tiesības: pēc mantas cenza pazīmēm vēlēt pilsētas pašpārvaldi, rāti. …