Mārketinga pētījuma loģiskā struktūra

Tas kā un kad uzņēmums izvēlās veikt mārketinga pētījumus, ataino to, kādu mārketinga stratēģiju uzņēmums ir nolēmis realizēt. Ir uzņēmumi, kuri pētījumus veic sistemātiski, lai spētu „monitorēt” jeb kontrolēt un pārvaldīt situāciju tirgū, savukārt daži uzņēmumi izvēlēsies veikt pētījumu tikai tad, kad būs jāatrisina kāds būtisks mārketinga jautājums. Lai arī būtībā katra mārketinga problēma, kas jāatrisina izmantojot pētījumu, ir savā veidā unikāla, tomēr mārketinga pētījuma process, kurš veidojas no secīgi veicamām darbībām, ir pēc savas būtības līdzīgs visiem pētījumiem. Līdz ar to, var droši apgalvot, ka ikviens mārketinga pētījums sākas ar mārketinga problēmas analīzi un darba uzdevuma definēšanu, kas ir kā pirmais solis visā pētījuma procesā. Tikai tad, kad pētījuma problēma ir rūpīgi un precīzi izvēlēta, var definēt paša pētījuma darba uzdevumus, lai noskaidrotu piemērotu informāciju. Tāpēc, kamēr nav izvēlēta un konkretizēta pētījuma problēma - pētījuma process nevar turpināties tālāk. Pētījuma informācijas avoti un pētījuma dizains iet roku rokā, jo tie abi ir atkarīgi no tā, cik daudz ir zināms par pētījuma problēmu. Ja par pētāmo parādību ir zināms relatīvi maz, tas nozīmē, ka sākotnējais pētījums būs pētnieciskas dabas. Šāda veida pētījumi jāsāk ar sekundāro datu apskati, kas ir jau savākta un apkopota informācija, kas bijusi vajadzīga kādam citam mērķim. Tomēr bieži vien pētījuma problēma ir specifiska un, lai atrastu nepieciešamo informāciju nepietiek ar jau pieejamajiem statistiskajiem datiem vai citiem pētījumiem. Tādā gadījumā pētījumam jābalstās uz primārajiem datiem, kas tiek ievākti speciāli priekš konkrētā pētījuma.