Tā kā Mārtiņš Luters bija pretrunīgs cilvēks,apveltīts ar asu prātu, dzirkstošu humoru un apbrīnojamām darba spējām. Pāri tam visam, viņš meklē patiesību un godīgumu.Viņu ļoti neapmierināja, ka tajā laikā populārs bija uzskats, ka pēc nāves grēciniekiem kādu laiku ir jāizcieš sods šķīstītavā. Pastāvēja uzskats, ka soda laiku ir iespējams samazināt, nopērkot pāvesta izdoto grēku atlaidu jeb indulgenci. Atlaidu vēstuļu tirdzniecību uzticēja īpašiem tirgotājiem — tāds bija, piemēram, Maincas arhibīskapa Albrehta pārstāvis Johans Tecels. Daudzi uzskatīja atlaidas par sava veida apdrošināšanu pret nākotnes grēkiem.
Luters bija sašutis par atlaidu vēstuļu tirgošanu. Viņš zināja, ka cilvēks nevar piekukuļot Dievu. Tādēļ viņš uzrakstīja slavenās 95 tēzes, kuras nosūtīja Maincas arhibīskapam Albrehtam un vairākiem teologiem,jo viņš vēlējās ierosināt reformas, nevis sacelšanos.Populārā epizode par tēžu piesišanu pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm 31. oktobrī mūsdienās tiek apšaubīta. Tēzes tika pārtulkotas vāciski, iespiestas un izplatītas. …