No daudzām nepilnībām, kas saistītas ar Likerta skalu, var izvairīties pielietojot mazliet sarežģītākas metodes jeb Guttmana skalu. Šī metode izslēdz iespēju, ka daži uzvedības tipi ir saistīti viens ar otru tā, ka pētīšana vienu sagādā lielākas grūtības, nekā otra pētīšana. Piemēram, ja mēs zinām to, ka cilvēks piedalās prezidenta vēlēšanās (kas tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajām politiskajām darbībām), tad mēs nevaram droši apgalvot, ka šis pats cilvēks piedalās arī citās politiskās organizācijās. Tomēr no otras puses skatoties, ja mēs zinām, ka indivīds darbojās kādā no politiskajām organizācijām, tad mēs diezgan droši varam apgalvot, ka viņš piedalās arī tik nozīmīgā politiskā darbībā, kā vēlēšanas. Līdzīgas veidā saistītas viena ar otru arī citas attiecības.
Vēl viens veids kā izskaitļot kopējos mērus ir Terstona skala. Metode balstās uz to, ka ir iespēja faktiski pašiem uzstādīt un izstrādāt tās skalas, kuras turpmāk tiks izmantotas grupas noteiktu iezīmju mērīšanai. Šī metode pastiprina skalas validitāti un drošību. No sākuma tiek atlasīts liels daudzums dažādu apgalvojumu (50 līdz100), pēc tam tiek izvēlēta grupa cilvēku (parasti 50), kuri katru apgalvojumu vērtē baļļu sistēmā no 1 līdz 11, kur „11” nozīmē apstiprinošu attieksmi. Katrs apgalvojums tiek iemests attiecīgā urnā. Tālāk katram objektam tiek pierakstīta noteiktā kopējā skalas atzīme, kas nosaka apgalvojuma atrašanās vietu uz skalas.
Simentiskā diferenciāļa skala palīdz respondentam novērtēt 7 baļļu sistēmā uzdoto apgalvojumu uz skalas, kurā atrodas antonīmi. Šāda tipa mērīšana pieļauj variācijas.
…
