Napoleons Bonaparts dzimis nelielā pilsētā Ajačo Korsikas salā. Sala piederēja Dženovas republikai. Korsikas iedzīvotājiem izdevās panākt neatkarību, un kādu laiku Korsika pastāvēja kā neatkarīga republika. Dženovieši centās atgūt Korsiku. Salas iedzīvotāji sacēlās un ilgus gadus karoja kā partizāni, kuru vadīja viens no vietējiem patriotiem, ģenerālis Paskāls Paoli. Viņš guva dažas uzvaras un gandrīz izspieda tos no salas. Tomēr Dženova atdeva Korsiku Francijai. Francūži ar trīsdesmit tūkstošu lielu karaspēku apspieda korsiešu pretestību. Paskāls Paolī devās bēgļu gaitās uz Angliju.
Šo notikumu laikā ne ļoti pārtikušā muižnieka advokāta Karlo Bonaparta ģimenē piedzima otrs dēls - nākotnē slavens iekarotājs Napoleons. Viņa tēvs bija dedzīgs Korsikas neatkarības piekritējs un cīnījās Paskāla Paoli partizānu nodaļā. Napoleona māte, Letīcija Ramolini, itāliete pēc izcelšanās, skaitījās vissakaistākā visā salā. Kara laikā pret dženoviešiem un francūžiem viņa visur pavadīja savu vīru, piedalījās cīņās un apkopa ievainotos. Napoleona biogrāfi raksta, ka viņš tika ieņemts lielgabala šāvienu trokšņu pavadībā. Pēc leģendas, Letīcija sajuta dzemdību tuvošanos ceļā uz baznīcu. Viņa atgriezās mājās, bet nepaspēja aiziet līdz guļamistabai un dzemdēja dēlu priekškambarī uz paklāja uz kura bija attēloti "Iliādas" varoņi. Pats Napoleons vēlāk rakstīja, ka ir piedzimis uz dīvāna uz vecas segas.
Bonaparta dzimtas pētnieki noteica, ka Napoleona senči no tēva puses bija vācieši pēc izcelšanās. Viņi parādījās Itālijā laikā kad tā bija franku cilšu iekarota. Pirmais Bonapartu uzvārda nesējs bija grāfs Vilhelms no Kadolingu dzimtas. Napoleona tēvam patika dēvēt sevi par grāfu un lepojās ar saviem senajiem senčiem, kas pārceļojuši no Toskānas uz Korsiku. Karlo Bonaparts visu mūžu sapņoja sasniegt bagātību uz slavu. Viņš bija temperamentīgs, nemiera pilns un ļoti godkārīgs cilvēks.…
