Valsta pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kuras ir izveidojusi Saeima un Ministru kabinets. Valsts pārvaldes iestāžu galvenais uzdevums ir likumu un Ministru kabineta izdoto tiesisko aktu īstenošanā dzīvē. Valsts pārvaldes iestādēm arī ir tiesības pēc savas iniciatīvas izdot pārvaldes aktus. No valsts pārvaldes iestādēm vajadzētu atšķirt pašvaldības tāpēc ka tas ir publisko tiesību subjekti, kuri piedalās vispārējo valsts funkciju īstenošanā un tas neietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā un tieši atkarīgas no tam. Pašvaldības ir pakļautas valsts pārvaldes iestāžu pārraudzībai tomēr valsts iestādēm nav tiesību iejaukties pašvaldību darbā. Valsts pārvaldes iestādes likuma kārtībā pārrauga pašvaldību darbību tikai tad, kas kāda pašvaldības institūcija ir izdevusi nelikumīgu aktu, tādējādi Ministru kabineta pilnvarotais ministrs var šo aktu darbību apturēt vai ierosināt šo aktu grozīt vai atcelt.
Katrai valsts pārvaldes iestādei ir noteikts tiesiskais statuss. Kas tad īsti ir tiesiskais statuss? „Tiesiskais statuss ir tiesību normās noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka attiecīgās iestādes vietu un lomu valsts pārvaldes sistēmā, tas kompetences raksturu un apjomu un realizācijas kārtību”. Šo iestāžu tiesisku statusu noteic likums vai nolikums, kuru apstiprinājis Ministru kabinets vai ministrija. Visam valsts pārvaldes iestādēm ir vispārējās pazīmes. Par šim vispārējām pazīmēm var uzskatīt, piemēram, iestādes nodibināšanu kāda likuma noteiktajā kārtībā vai, piemērām, tiesības izdot tiesiskus aktus. Valsts pārvaldes iestādēm piemīt arī citas raksturīgas pazīmes. Šis pazīmes ir sevišķās pazīmes un individuālās pazīmes. Sevišķās pazīmes var izpausties dažādi. Valsts iestādēm ir konkrēti noteikta kompetence, tomēr kompetencei var būt dažāds raksturs. Individuālām pazīmēm ir fakultatīvs raksturs, tas nozīme ka tās var pārvaldes iestādei piemist vai nepiemist. Piemēram, dažām valsts pārvaldes iestādēm ir juridiskas personas statuss, tomēr dažām iestādēm tāda statusa nav.
…
