• Vērtības un relatīvisms
Relatīvisma piekritēji nenoliedz, ka atsevišķas sabiedrības un kultūras pārstāvjiem ir iespējams uzskats, ka dažas lietas ir vērtīgas pašas par sevi, bet tas nenozīmē, ka tas tā darbojas universālā nozīmē, jo cilvēka uzskatus var ietekmēt morālie aizspriedumi. Relatīvisms no zīmē to, ka katram var būt savs viedoklis, savi aizspriedumi un savas idejas par kaut ko, bet tas nenozīmē haosu.
Ekstrinsisko vērtību jautājumos ir iespējami dažādi uzskati. Cilvēka uzskats par kaut ko veidojas konkrētos apstākļos, situācijā, noteiktā zināšanu un kritiskās domāšanas attīstības līmenī. Morālo relatīvismu pamatojot, nav pietiekami tikai ar argumentu par uzskatu dažādību, jo daži vērtējumi ir veikti tādos apstākļos, ko nevar salīdzināt ar citiem gadījumiem.
• Ko nozīmē labs?
Jautājums par dzīves mērķiem nav liekams kopā ar to vai šie mērķi ir sasniedzami, jo daudzus mērķus nav iespējams sasniegt, bet tas nenozīmē to, ka to vērtība krītas. Uz jautājumu, kas ir labs nav viegli atbildēt, bet ir pieejamas divas versijas, kā rast atbildi uz šo jautājumu. Pirmā atbilde, ko var sniegt ir meklējama cilvēka sajūtās, piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Otrā pieeja atbildi meklē cilvēka būtībā- viņa spējās un dabā.
Labai dzīvei nav viena recepte. Laimi nevar definēt vienā skaidrojumā un katram cilvēkam šis jēdziens nozīmē kaut ko citu, bet būtu jāiegaumē sekojošais: 1) labums ir saistīts ar mūsu pieredzi un piedzīvojumiem 2) tas balstās uz lietu būtību un patiesību.
…