1.3. Uzdevumu deleģēšana
Deleģēšana nozīmē darbiniekiem uzdot izpildīt uzdevumus, pilnvarot viņus to darīt, kā arī panākt, lai tie tiktu izpildīti laikā, paredzētajā apjomā un kvalitātē un ar vislabāko iespējamo resursu izlietojumu. Deleģēšanas mērķi nav atbrīvot vadītāju no garlaicīgu un nepatīkamu darbu veikšanas vai arī ar mērķi pārslogot darbiniekus (Liniņa, 2014, 20).
Noteiktu pienākumu deleģēšana un atbildības zonas paplašināšana padotībā esošajiem darbiniekiem paaugstina viņu kompetenci, vairo pašapziņu un iedrošina jauniem sasniegumiem. Lai deleģēšana būtu veiksmīga, vadītājam precīzi un smalkjūtīgi jāveido grūti atrodamais līdzsvars starp darbinieku vēlmēm pēc iespējami lielākas patstāvības un nepieciešamību saglabāt pietiekamu vadības kontroli, norāda P.Pikeringa. Motivējoša deleģēšana paredz:
Izaicinājumu un spriedzes pilnu darbu nodošanu;
Pienākumu nodošanu cilvēkiem, kas varētu būt labāki noteiktā jomā.
Izvairīšanos no raizēm un darbinieku nepārtrauktas kontrolēšanas;
Laika veltīšanu neskaidrību gadījumā, īpaši deleģēšanas sākumā;
Sevis kā resursa, nevis regulatora pozicionēšanu (būt trenerim, nevis kontrolierim, būt atbalstam, nevis uzraugam) (Gargurne, 2010, 513).…