ADMINISTRATĪVAIS PROCESS PAŠVALDĪBĀ
Pašvaldībām raksturīga īpatnēja administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība(!).
LPP 47.p. - Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome, ja likums neparedz citu kārtību.
Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros (var būt specifika – pašvaldības var izveidot īpašu AA apstrīdēšanas institūciju, kur obligāti jāapstrīd atsevišķas lēmumu grupas).
Likumā noteiktajos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā ir pašvaldība, pildot attiecīgo deleģēto valsts pārvaldes funkciju vai pārvaldes uzdevumu.
Piem., Garkalnes novada pašvaldības nolikums (2009. gada 16. decembra saistošie noteikumi Nr.8):
104. Lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju.
Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ir: 104.1.domes priekšsēdētāja 1.vietnieks; 104.2. pašvaldības izpilddirektors; 104.3. juridiskās daļas pārstāvis.
106. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, kurus pieņēmusi: 106.1. būvvalde; 106.2. sociālais dienests; 106.3. privatizācijas komisija.
107. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome.
Tātad vispārējie apstrīdēšanas principi ir noteikti LPP, taču katrā atsevišķā nolikumā jāskatās, vai nav noteikta kāda specifiska kārtība (pirms griešanās tiesā). Piemēram, ja noteikta speciāla pirmstiesas institūcija, tad, nevēršoties no sākuma tajā, netiek ievērota pirmstiesas izskatīšanas kārtība.
Administratīvās lietas izskatīšanas stadijas:
1. Administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
2. Nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
3. Administratīvā akta izdošanas stadija;
4. Administratīvā akta izpildes stadija;
5. Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;
6. Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.
Stuckas redzējums atšķiras no Briedes redzējuma šajā jautājumā.
Process – secīgu darbību kopums, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Administratīvās lietas stadijas norāda uz secīgumu. Darbība ir stadijas sastāvdaļa (darbība-posms-stadija). Piem., tiek saņemts iesniegums, tālāk notiek secīgas darbības. Iestādei ir rīcības algoritms (jāpieturas pie secīgām darbībām), savukārt persona ir informēta par to, kas notiks secīgi. …
