Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī MK doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēks ir cieši saistīts ar vietējām pašvaldībām. Parasti cilvēks piedzimst pašvaldības (PV) finansētā slimnīcā, apmeklē PV pirmskolas bērnu iestādes, iegūst sākotnējo un vidējo izglītību PV skolās, izmanto PV uzturētos autoceļus un ielas, ūdensvadus, kanalizācijas un atkritumu saimniecību, apmeklē PV bibliotēkas, kultūras namus, parkus, sporta un atpūtas objektus. Municipālā policija rūpējas par sabiedrisko kārtību un sargā vietējos iedzīvotājus. PV sniedz sociālo palīdzību veciem ļaudīm un trūcīgajiem, palīdz dzīvokļa jautājuma risināšanā. Kā redzams, cilvēka ikdienas dzīvi ietekmē PV lēmumi un darbība.
PAŠVALDĪBU VEIDO PAŠI
Jau pats vārds “PV” nozīmē, ka pārvaldes subjekts un objekts sakrīt, proti, paši iedzīvotāji piedalās viņiem interesējošo jautājumu risināšanā.
PV raksturojoši elementi ir:
noteikta administratīvā teritorija;
pastāvīgi iedzīvotāji;
iedzīvotāju (vai tikai pilsoņu) ievēlēta lēmējinstitūcija;
vietējo iedzīvotāju vai lēmējinstitūcijas ievēlēts izpildvaras vadītājs;
patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas.
Vietējo PV prakses daudzveidība pasaulē pamatojas uz PV teorijām, kas galvenokārt radītas 19.gs. Tās ir:
1)brīvās kopienas PV – tās pamatā ir priekšstats par kopienas dabiskām tiesībām pārvaldīt savu dzīvi un ar to saistītos jautājumus. Šī teorija uzsver, ka vēsturiski sākotnējā bija kopiena, nevis valsts, ka kopiena radusies agrāk nekā valsts un tādēļ valstij ir jārespektē kopienas pārvaldes brīvība. No brīvās kopienas teorijas izriet vietējās PV organizācijas principi:
vietējās PV institūcijas ir kopienas institūcijas, nevis valsts institūcijas;
vietējās PV institūcijas ievēlē vēlēt tiesīgie kopienas locekļi;
kopienas pārziņā esošie jautājumi tiek nošķirti no valsts deleģētiem uzdevumiem;
kopienas lietas pēc savas dabas ir atšķirīgas no valsts lietām;
valsts institūcijām nav tiesību iejaukties kopienas kompetencē.
Pēc analoģijas ar cilvēktiesībām valsts loma nav tikai piešķirt kopienai tiesības, bet gan – šīs tiesības saglabāt un garantēt.
2)PV sabiedriski saimnieciskā teorija – pamatojot vietējās PV pamatpazīmi priekšplānā izvirza nevis kopienas dabiskās tiesības, bet gan nevalstisko, pārsvarā saimniecisko vietējās PV institūciju darbības izcelsmi. Saskaņā ar šo teoriju PV ir vietējās saimniecības pārzinātājas.
3)PV valstiskā teorija – (radījuši vācu tiesībzinātnieki) – vietējā PV ir valsts pārvaldes organizācijas forma zemākajā līmenī. PV valstiskās teorijas piekritēji neatzīst būtiskas atšķirības starp valsts pārvaldi un PV. Viņi uzskata, ka PV veic tādus pašus uzdevumu kā valsts institūcijas, ka PV izveidotas tāpēc, lai efektīvāk veiktu valsts pārvaldes uzdevumus. PV valstiskā teorija PV galvenokārt uzskata kā centrālās valdības aģentūras, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem atbilstoši valsts standartiem un valsts vadībā.…
