1.Pašvaldību tiesības- jēdz un priekšmets.
Lai valsts varētu sekmīgi pastāvēt un aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, ir nepieciešama gan spēcīga valdība, gan spēcīgas pašv. Šo institūciju galvenais uzd lik realizēšana dzīvē un aktuālu problēmu operatīva risināšana. Latvijas paš. darbības vispārīgos not. un ekonomisko pamatu, paš. kopetenci, domes(pad) un tās institūciju, kā arī domes (pad) pr-ja tiesības un pienākumus, paš attiecības ar MK un institūcijām, kā arī paš savstarpējo attiecību vispārīgos not. regulē lik. ”Par paš.”.
2. Pašvaldību tiesiskās attiecības, to tiesiskais regulējums un pašvaldību tiesību metodes.
Pavaldību tiesiskās attiecības ir PT normu regulējamās attiecības, kuras rodas vietējās pašvaldības organizācijas un darbības procesā pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, realizējot iedzīvotāju tiesības uz pašpārvaldi.
Pašvaldību tiesiskās attiecības var rasties kā vienas puses gribas izpausme, tā arī divu vai vairāku pušu gribas izpausme. Tām ir organizatorisks raksturs – tās veicina procesu organizāciju un tās rodas vietējo pašvaldību institūciju uzdevumus, funksciju un pilnvaru praktiskās realizācijas gaitā, pārvaldes darbības realizācijas procesā – veidojas vietējās pašvaldības darbības sfērā. Viena no pašvaldību tiesisko attiecību pusēm vienmēr ir pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji, to pārstāvji (vietējo pašvaldību institūcijas).
Pašvaldību tiesisko attiecību galvenais elements ir tiesisko attiecību subjekti: pašvaldību administratīvā teritorija, Latvijas Republikas pilsoņi, sabiedriski politiskās organizācijas, iedzīvotāji, pašvaldību apvienības utt. PT, iedarbojas uz sabiedriskajām attiecībām ar tādiem tiesiskiem paņēmieniem, kā priekšraksti, atļaujas un aizliegumi.
Izšķir divas tiesiskā regulējuma pamatmetodes:
Imperatīvā priekšraksti un aizliegumi
Dispozitīvā atļaujas un aizliegumi.
Garantiju metode – garantējošās tiesiskās iedarbības īpatnība pašvaldību tiesībās – valsts, atzīstot pašvaldības par tautas varas īpašu līmeni ir uzņēmusies ne tikai pašvaldību tiesību aizsardzību tiesas ceļā, bet arī to organizatorisko, finansu un ekonomisko patstāvību.
Rekomendējošā metode – tas ir saistīts ar to, ka vietējo pašvaldību institūcijas nav iekļautas valsts varas institūciju sistēmā un likums ‘par pašvaldībām’ garantē pašvaldību patstāvību savas kompetences un likumu ietvaros.
Pašvaldību attiecību tiesiskā regulējuma raksturs ir saistīts ar pašvaldību tiesību priekšmeta specifikas nosacījumu, kas aptver gan publisko, gan privāto tiesību sfēras.
3. Pašvaldību tiesību normas un institūti.
Pašvaldību tiesību normas vienlaicīgi ir arī citu tiesību nozaru normas. PT saturu veido kā civiltiesības, administratīvās, budžeta, zemes tiesības, tā arī citu nozaru tiesības.
PT normas ir normas, kas nostiprina un regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas vietējā līmenī. Tie ir no vietējās sabiedrības vai valsts izejoši, attiecīgu institūciju ar valsts piespiedu spēku nodrošināti uzvedības noteikumi. PT normām ir savas īpatnības:
1. tās veidojās no valsts institūciju noteiktajām normām, un no vispārobligātajiem uzvedības noteikumiem.
2. tās specifika ir tajā apstāklī, ka daudzas no šīm normām attiecas vienlaikus uz divām tiesību nozarēm – kompleksajām pašvaldību tiesībām un pamatnozari - konstitucionālajām, administratīvajām, finansu un citām tiesībām.
Klasifikācija:
pēc juridiskās dabas – pašvaldību likumdošanas un likumpamatotas normas;
pēc regulējamo attiecību apjoma – sistematizētie akti un nozaru vai tematiskie akti.
Pēc tiesiskā regulējuma objekta – vietējās pašvaldības tautvaldības sistēmā, vietējās pašvaldības darbības pamati, vietējās pāsvaldības pārziņas priekšmeti un pilnvaras un vietējās pašvaldību garantijas, vietējo pašvaldību institūciju un vietējo pašvaldību amatpersonu atbildība.
Pēc priekšrakstu rakstura – pilnvarojošās, pienakumu uzliekošās un aizliedzošās.
Pēc priekšrakstu noteiktības pakāpes – imperatīvās (nosaka vietējo pašvaldību institūciju un amatpersonu normatīvo tiesību aktu, kas skar cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, spēkā stāšanās kārtību) un dispozitīvās (normas, kas nosaka kārtību, kādā augstākā valsts varas institūcija).
Pēc darbības teritorijas – normas, kas attiecās uz visām pašvaldībām visā valstī un tiesību normas, kas attiecas tikai uz konkrētas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Izšķir arī:
Materiāli tiesiskāsnormas – nostiprinā pašvaldību institūciju un pašvaldību amatpersnomu pilnvaras, pilsoņu tiesības un pienākumus.
Procesuālās normas – nosaka vietējo pašvaldību vēlēšanu kārtību un to institūciju darbību.
PT institūts – ir savstarpēji saistītu, sabiedrisko attiecību loku regulējošu pašvaldību tiesību normu kopums, kas veido pašvaldību tiesību priekšmeta ietvaros patstāvīgu, atsevišķu grupu. Tas ir institūts, kas sastāv no sekojošiem veidojumiem:
Pašvaldības teritoriālā pamata;
Pašvaldības īpašuma;
Pašvaldības vēlēto un citu amatpersonu institūta.
4. Pašvaldību tiesību avoti.
PT avoti ir tiesību akti, kas satur pašvaldību tiesību normas – forma, kurā tās iegūst savu dzīvotspēju. Var izdalīt divas PT avotu grupas:
1. tiesību normas, kuras tiek pieņemtas visas valsts līmenī. Tā ir Latvijas Republikas Satversme, kas garantē ikvienam Latvijas pilsonim tiesības likuma paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Svarīgākais PT avots ir likums ‘par pašvaldībām’, kas garantē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus, pašvaldību kompetenci. PT normas ir ietvērtas arī daudzos Latvijas Republikas MK noteikumos. PT normas var būt atrodamas arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas spridumos.
2. tiesību normas, kuras pieņēmušas vietējo pašvaldību institūcijas un vietējo pašvaldību amatpersonas: pašvaldību nolikumi, noteikumi, nolikumi, instrukcijas utt.
PT avotus var klasificēt arī pēc citām pazīmēm:
pēc juridiskā spēka ;
pēc pašvaldības darbības priekšmetiem;
Pēc aktu pieņēmušo subjektu loka.
5. Pašvaldību tiesisko attiecību subjekti.
Pašvaldību tiesisko attiecību subjektus var iedalīt trīs veidos:
Pašvaldību administratīvi teritoriālie veidojumi (pilsētas, novadi, pagasti) pašvaldību administratīvās teritorijas iedzīvotāji (vietējo referendumu, vietējo kopsapulču un pašvaldību vēlēšanu sarīkošana).
Vēlētās un citas pašvaldību institūcijas vēlētāju apvienības, Latvijas Republikas pilsoņi, pašvaldību deputāti.
Pašvaldību apvienības dažādu īpašuma formu uzņēmumi, iestādes, organizācijas, sabiedriskās apvienības pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību savienības, asociācijas.
6. Pašvaldību tiesību sistēma un tās vieta Latvijas tiesību sistēmā.
…
