APSŪDZĪBAS GROZĪŠANA
Dažādu gan subjektīvu, gan objektīvu apsvērumu dēļ var rasties vajadzība apsūdzību grozīt. Tā var tikt grozīta gan pirmstiesas procesā, gan iztiesāšanā:
*pirmstiesas procesā:
-ja nepieciešams kaut ko papildināt, precizēt, detalizēt (tiek pieņemts jauns lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības, piem., ja vajag iekļaut vēl vienu zādzības epizodi, tad jāraksta visa apsūdzība no jauna;
-ja nepieciešams sašaurināt (no sākuma tiek pieņemts lēmums par procesa izbeigšanu daļā un tad jauns lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības).
*iztiesāšanas laikā (problemātiski!) – faktiski prokurors var grozīt kā grib. Jānošķir veidi – vai apsūdzība kļūst vieglāka, vai smagāka, jo no tā atkarīgs veids, kā tas procesuāli jāfiksē un kurā brīdī to var darīt (kurā instancē un kurā iztiesāšanas posmā). Ja apsūdzību groza nepareizi, tad var izgāzt visu lietu.
TIESAS KOMPETENCE APSŪDZĪBAS GROZĪŠANĀ
Plašas tiesu kompetences nepieciešamība -> Nekad nebūs iespējams pilnībā izvairīties no tā, ka apsūdzībā norādīta kļūdaina juridiskā kvalifikācija vai kāds no apstākļiem, ko paredz likums: 1) nav norādīts vispār; 2) ir norādīts, taču nepietiekami detalizēti (precīzi); 3) visi apstākļi norādīti pietiekami detalizēti, taču kāds no tiem neatbilst iegūtiem pierādījumiem. Šo trūkumu iemesli ir gan objektīvi (no prokurora neatkarīgi), gan subjektīvi (prokurora vainas dēļ). Pie objektīviem iemesliem pieskaitāmi gadījumi, kuros kādu no apstākļiem nav iespējams noskaidrot arī tad, ja veiktas visas izmeklēšanas darbības, piemēram, nevar identificēt personas, ar kurām apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, nav nosakāma noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta u.tml. Apsūdzības trūkumu novēršanas iespējām (saglabājot identitāti starp apsūdzībā norādīto un tiesas spriedumā par pierādītu atzīto noziedzīgo nodarījumu) jābūt identiskām neatkarīgi no rašanās iemesliem, jo pienākums nodrošināt efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecas gan uz prokuratūru, gan tiesu.
…
