Cilvēku radošās darbības rezultāts. Senākie darbarīki bija kaula šķembas un koka nūjas. Nozīmīgākais darbarīku materiāls bija akmens. Izplatīts akmens darbarīks bija no neliela oļa darināts dūres cirvis. Viens tā gals tika apstrādāts, lai izveidotu asu šķautni. Ar laiku parādījās jaunas akmens darbarīku formas – nažveida šķilas, kasīkļi dzīvnieku ādu tīrīšanai, akmens griežņi. Paleolīta beigās darbarīkiem izmantoja arī ragu un kaulu. Darināja šķēpus, harpūnu galus, adatas, īlenus, rotas. Jauninājumi visspilgtāk izpaudās medību un zvejas rīkos – lokos un bultās. Bija daudzveidīgi bultu gali gan no koka, gan kaula, gan raga, gan akmens. Medībās izmantoja arī šķēpus un harpūnas. Raga vai kaula harpūnas tika piestiprinātas pie kāta. Šajā laikmetā tika gatavoti arī kaula āķi un zivju šķēpi, kuriem bija liela nozīme zvejniecībā. Radās alu sienu gleznojumi paleolītā. Reālistiski attēlotie dzīvnieki bija galvenokārt medību objekti – mamuti, meža vērši, bizoni, savvaļas zirgi. No kaula un apdedzināta māla veidotās t.s. māšu figūriņas tēlu līmenī ahaiskās sabiedrības locekļi saistīja ar savu paša dvēseli.…