Konsekventi analizējot slēdzienu veidošanas procesu, Vērtheimers secina:
• produktīvā domāšana lielā mērā balstās uz „mazāku” spriedumu, tas ir sākumpunkts slēdzienu veidošanā
• slēdziens rodas, nevis kombinējot sākumspriedumus nemainīgā veidā, bet gan atklājot arvien jaunu saturu šajos spriedumos, to izmaiņas, tādējādi tuvinot tā atklāšanai, kas nepieciešams faktam.
Geštaltpsiholoģijas virziens radīja jaunu psiholoģiju pēc fizikas zinātnes principa.
Neapstrīdams ir tas fakts, ka šīs skolas psihiskās sistēmanalīzes metodoloģiskie pamati, eksperimentu precizitāte, „insaita” atklāšana, uztveres satura un mehānismu dziļa izstrāde devu lielu ieguldījumu mūsdienu psiholoģijas teorijas izveidošanā.
BIHEIVIORISMS
Šis virziens radās ASV kā dzīvnieku uzvedības novērošanas rezultāts. Šī virziena pamatlicēji bija Dž. Votsons (1878-1958), E.L.Torndaiks (1874-1949) u.c.
Biheiviorisms neatzīst psihi, apziņu kā psiholoģijas pētīšanas priekšmetu. Par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas uzskata uzvedību. Psihologiem tiek piedāvāts pētīt uzvedības un vides attiecību likumsakarības. Pēc biheivioristu domām, psihologu uzdevums ir, zinot stimula S,t.i., kairinātāja (replika, šāviens u.c.) ,iedarbību uz maņu orgāniem, paredzēt reakciju R. Vai otrādi, zinot reakciju, noteikt, kāds stimuls to izsauc. Tāpēc klasiskā biheiviorisma formula ir: S → R
Biheiviorisma virziena rašanos lielā mērā ietekmēja krievu zinātnieka I. Pavlova (1849-1936) atziņas par nosacījuma refleksiem. Mūsdienu amerikāņu psiholoģijas zinātnē nozīmīgu vietu ieņem neobiheiviorisma teorijas. Piemēram, K.Halla teorija, D.Millera, J.Galantera, K. Pribrama subjektīvais biheiviorisms u.c. …
