Uzņēmējdarbība ir darbība, kuru veic individuālas personas, to apvienības vai organizācijas, lai iegūtu dabas bagātības, ražotu vai iegādātos un pārdotu preci, vai sniegtu pakalpojumus, mainot to pret citu preci, pakalpojumu vai naudu, ievērojot savstarpēju izdevīgumu.
Ražošana nozīmē, materiālā produkta izgatavošanu, bet pakalpojumi galvenokārt ir darbība. Starp ražošanu un pakalpojumiem ir vairākas atšķirības:
1.Kontakti ar patērētājiem. Pakalpojumi lielākā mērā ir saistīti ar patērētājiem, nekā ražošana. Ļoti bieži pakalpojumu sniegšana sakrīt ar patēriņu. Savukārt ražošana ir nodalīta no patērētāja, un tā var notikt tālu no tā, tādēļ ražošanā ir lielākas iespējas izvēlēties darba metodes, laiku un kontrolēt procesu. Pakalpojumu sfērā šīs iespējas ir ierobežotas, jo tā ir ciešāk saistīta ar pieprasījumu un tā izmaiņām.
2.Ieguldījumu vienveidīgums ražošanā. Tipiskā rūpnieciskā ražošana prasa mazāku ieguldījumu daudzveidību nekā pakalpojumi. Pakalpojumos vispirms ir jāizdara diagnosticēšana un tikai pēc tam var izdarīt darbu. Arī ražošanas procesu var izmainīt, tomēr izmaiņas būs vienveidīgākas nekā pakalpojumu sfērā.
3.Darba procesa raksturs un saturs. Pieprasīto pakalpojumu daudzveidība un neatkārtojamība prasa lielāku darba daudzveidību nekā ražošanā. Ražošanā ir augstāks darba dalīšanas līmenis, līdz ar to darbu var mehanizēt un automatizēt. Darbs ražošanā ir intensīvāks nekā pakalpojumos.
4.Gala produkta vienveidīgums ražošanā. Augsts mehanizācijas un automatizācijas līmenis noved pie ražošanas lielākas vienveidības (ražošanas standartizācija, līdz ar to gala produkti ir vienveidīgāki.
5.Darba ražīguma mērīšana. Ražošanā darba ražīgumu ir iespējams izmērīt precīzāk nekā pakalpojumu sfērā, tas izriet no ražošanas procesa vienveidīguma.
6.Kvalitātes garantija. Pakalpojumu sfērā garantēt kvalitāti ir grūtāk nekā ražošanā, jo pakalpojumi un patēriņš bieži notiek vienlaicīgi, un kļūdas labot ir grūti. Savukārt ražošanā var veikt labojumus.
Pastāv 4 svarīgākās uzņēmējdarbības pazīmes:
1)Pati svarīgākā ir maiņa. Maiņa ir galvenais jēdziens uzņēmējdarbībā.
2)Savstarpējais izdevīgums. Tirgus ekonomikā uzņēmējs var brīvi izvēlēties kam un cik pārdot. Pircējs var brīvi izvēlēties ko un par cik pirkt. Šīs izvēles pamatā ir savstarpējs izdevīgums. Praksē šis izdevīgums izpaužas slēdzot līgumus starp pārdevējiem un pircējiem. šajos līgumos vienojas par produkta daudzumu, cenu, kvalitāti, termiņiem, utt.
3)Uzņēmējdarbības spēja (resursu veids). Šo uzņēmējdarbības spēju raksturo vairāki rādītāji (pazīmes), bez kurām nevar būt spēja un notikt uzņēmējdarbība. Pazīmes:
Uzņēmējam ir spēja savienot zemes, kapitāla un darba resursus vienotā procesā, t.i. preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā;
Uzņēmējam ir spēja pieņemt lēmumus arī netradicionālus, kas nosaka viņa uzņēmējdarbību. Pie tam, pieņemot lēmumus, uzņēmējs IR ATBILDĪGS par tiem un to sekām. Atbildība ir gan materiāla, gan morāla.
Uzņēmējs spēj NEPĀRTRAUKTI atjaunot ražošanas procesu. Uzņēmējs ir virzīts uz attīstību un uz savas darbības panākumiem.
Uzņēmējs spēj riskēt. Uzņēmējdarbība notiek nepārtrauktas konkurences apstākļos un tā ir saistīta ar risku.
Uzņēmēju īpašības: enerģiskums, mērķtiecīgums, neatlaidīgums, bet ne stūrgalvīgums, spēja risināt problēmas, vērienīgums, bet ne izšķērdīgums, izlēmīgums, precizitāte, bez nosliecēm uz mantrausību. Ētikas principi – godīgums, dotā solījuma izpilde, likumu ievērošana, iesākto lietu novešana līdz galam.…
Ekonomika ir cēlusies no grieķu valodas un ir 2 vārdu sakopojums: “Okios” – nams, “Nomos” – likums. Ekonomika ir saimniecība, saimnieciska darbība, kura nodrošina cilvēku vajadzības. Iespēja apmierināt cilvēku vajadzības ir viņu izdzīvošanas nosacījums. Cilvēks ir kā bioloģiska, tā sabiedriska būtne, un tas pieder pie noteikta etnosa. Un tādēļ cilvēka izdzīvošanas nosacījumi ir ļoti daudzveidīgi, un šo nosacījumu apmierināšanai ir vajadzīga ražošana. Attīstītajās valstīs materiālo vajadzību apmierināšanai piedāvā 100 miljoni dažādu nosaukumu, pie tam to skaits palielinās, morāli novecojušus nomaina pret jauniem. Sabiedrības attīstība (zinātnes un tehnikas attīstība) rosina arvien jaunu vajadzību rašanos, t.i. paplašinās to loks. Bieži vien potenciālās vajadzības pārvēršas reālās vajadzībās. Starp ražošanu un vajadzībām pastāv atgriezeniska sakarība, kurā cēlonis un sekas nemitīgi mainās vietām. Ja sākotnēji vajadzību apmierināšanas (t.i. cēlonis) prasa noteiktu ražošanas līmeni (tās būs sekas), tad savukārt ražošanas attīstība, jau kā cēlonis, rosina līdz šim nezināmu vajadzību rašanos, un tās jau ir sekas. Vajadzību apmierināšanai ir vajadzīgi resursi, kuri ir ierobežoti daudzumā. Arvien augošās cilvēku vajadzības nonāk pretrunā ar ierobežoto resursu daudzumu. Šī neatbilstība liek cilvēkiem organizēt ražošanu, lai ar esošajiem resursiem, pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu šīs vajadzības. Sabiedrībā arvien no jauna jārisina jautājumi ko un cik ražot, ar kādām metodēm to darīt, kādus resursus tam tērēt. Rodas izvēles problēmas, kuras risina galvenokārt grupās, nevis individuāli. Šādas grupas ir mērķtiecīgas sistēmas vai organizācijas, un tautsaimniecībā mērķtiecīgas ražošanas sistēmas sauc par uzņēmumiem. Uzņēmumi veic saimniecisko darbību – ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ievērojot ekonomiskuma principus. Šis princips prasa noteiktu mērķu sasniegšanu ar iespējami mazāku līdzekļu patēriņu, šo principu var formulēt divējādi:
- Finansēšana dažādās uzņēmējdarbības formās
- Ražošana un uzņēmējdarbības vide
- Uzņēmējdarbības ekonomika
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Finansēšana dažādās uzņēmējdarbības formās
Конспект для университета6
-
Uzņēmējdarbības ekonomika
Конспект для университета30
-
Akcijas un obligācijas finanšu tirgū
Конспект для университета16
-
Uzņēmuma stratēģijas un politikas vadīšana (USPV)
Конспект для университета26
-
Ražošanas procesi un to klasifikācija
Конспект для университета8