Riska jēdziens un tā būtība, komercriski un to radītie zaudējumi.
Ar risku kā ekonomisku kategoriju saprot notikumus, kuri var notikt, vai arī nenotikt.
Uzņēmējdarbības teorijā risks tiek formulēts, kā nenoteikts nākotnes notikums, kas varētu ietekmēt organizācijas stratēģisko darbības un finansiālo mērķi sasniegšanai.
Izšķir divas riska funkcijas:
Stimulējošā funkcija
Aizsarg funkcija.
Stimulējošā funkcija – vienā aspektā darbojas kā katalizators, pieņemot inovatīvus lēmumus. Bet pretējā aspektā izpaužas tādā veidā, kā pieņemtie un realizētie lēmumi ar neattaisnotu risku noved pie avantūrām.
Aizsarg funkcija – izpaužas tā, kad cilvēki vienmēr meklē līdzekļus, lai izsargātos no iespējas negatīvām sekām (apdrošināšana, rezerves fondu).
Svarīgāko no risku grupa ir komercriski ar kuriem saprot ekonomikas zaudējuma risku, kas saistās ar uzņēmuma komercdarbības un ražošanas saimnieciskās darbības izpildi.
Komercriski dalās divās grupās:
1. Finansu riski – saistīti ar jebkuras finansu operācijas izpildi un var radīt zaudējumus dažādu iemeslu dēļ.
2. Saimnieciskie riski – kas saistās ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Saimnieciskais risks raksturojas, kā potenciāli iespējamība, zaudētus resursus, vai nesaņemti ienākumi.
Saimniecisko risku zaudējumus klasificē sekojoši:
Materiālie zaudējumi (īpašuma, iekārtu, produkcija un citu resursu zaudējumi).
1.Darba spēka zaudējumi – mēra cilvēka stundas vai cilv.dienas un pārrēķina naudas izteiksmē.
2.Finansu zaudējumi – tie ir iepriekš neplānoti maksājumi (soda naudas, vērtspapīri, naudzas zaudējumi.
3.Laika zaudējumi - kad uzņēmuma darbības process norit lēnāk nekā bija plānot.
4.Speciālie zaudējumi – (darbinieku saslimšana, apkārtējās vides postījumi).…
