Uzņēmums bez skaidri noteiktiem mērķiem – tas nav uzņēmums, bet avantūra. Bez mērķiem nav uzņēmuma.
Nezinot mērķus, ir bezjēdzīgi uzsākt saimniecisku darbību. Ne mazāk bezjēdzīgi ir uzsākt šādu darbību tikai ar domu iedzīvoties bagātībā. Peļņas gūšanai ir jāietilpst uzņēmuma stratēģijā, bet tas nedrīkst būt pamatmērķis.
Uzņēmuma mērķu apzināšanās un to precīza izvirzīšana ir grūts un atbildīgs moments uzņēmējdarbībā. Šeit nepietiek tikai ar intuīciju un talantu, ir vajadzīgas zināšanas un informācija, vajadzīga rūpīga analīze, racionāls aprēķins. Katrs vadītājs var brīvi izvēlēties savu rīcības kārtību, savu problēmu risināšanas algoritmu, bet tas neizslēdz nepieciešamību iepazīties ar eksistējošo praksi uzņēmuma mērķu nospraušanā.
Uzņēmumu ietekmē:
Ekonomikas globalizācija;
Tehnoloģiskās izmaiņas.
Uzņēmuma koncepcijas:
I koncepcija – mašīnu sistēmu (galvenā funkcija – apkalpot šī uzņēmuma veidotāju ar peļņas radīšanu)
II koncepcija – organisms (saistās ar 20.gs. 50.gadiem)
III koncepcija – organizācija (20.gs. 60., 70.gadiem)
„Uzņēmumam ir nepieciešama peļņa, kā dzīvam organismam - skābeklis.”
Organizācija – mērķtiecīga sistēma, kura funkcionē kā apakšsistēma vienā vai pat vairākās citās mērķtiecīgās sistēmās un kura pati sastāv no virknes apakšsistēmu. Ja uzņēmums ir organizācija, tad jāņem vērā, kā pastāv gan sabiedrības, gan uzņēmuma, gan arī indivīda mērķi un par katru no šiem mērķiem uzņēmums nes atbildību. Pašam uzņēmumam ir savi mērķi un arī uzņēmuma darbiniekiem ir savi mērķi.
Organizācijai raksturīgi: kopīgs mērķis; struktūra; struktūrvienību iekšējās un ārējās saites; viengabalainība – īpašības, kas piemīt organizācijai kopumā; vadāmība; dinamiskums; attīstības perspektīvas.
Formāla organizācija – cilvēku grupa, kas mērķtiecīgi, apzināti strādā un sadarbojas kopīgā mērķa vai mērķu sasniegšanai. Formālas organizācijas ir pēc organizācijas īpašnieka vai dalībnieka gribas izveidotas grupas (piemēram – projektu vadīšanas grupa), kuru uzdevums ir organizēt konkrētu darbību (izstrādāt konkrētu projektu).
Lai cilvēku grupu uzskatītu par formālu organizāciju, tai jābūt šādiem kritērijiem:
1. Nepieciešams izveidot cilvēku grupu, kuras dalībnieki strādā kopā ar noteiktu nodomu sasniegt izvirzīto mērķi;
2. Visiem dalībniekiem ir vienots mērķis, kuru visi pieņem par kopīgu.
Neformāla organizācija ir spontāni izveidojusies cilvēku grupa, kas regulāri sadarbojas un iestājas par noteiktu savu mērķu sasniegšanu.
Lielā organizācijā var izveidoties vairākas neformālas organizācijas, darba sfēra tam ir īpaši labvēlīga. Neformālai organizācijai ir daudz kopīga ar formālo. Atsevišķos gadījumos tās ir organizētas līdzīgi – ir sava hierarhija, līderi un uzdevumi. Atšķirība ir tā, ka formāla organizācija veidojas pēc iepriekš izdomāta plāna, turpretī neformāla – kā spontāna reakcija uz neapmierinātām individuālajām vajadzībām.
…
