Saistību tiesības / Sevišķā daļa

Saistību tiesību rašanās trihotomija / CL. 1402.p. : “Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības (delikts), vai pēc likuma.” (Šajā pantā nav pareiza terminoloģija)
Saistības rašanās veidi: līgums, kas nodibina saistību, neatļauta darbība (delikts) un likums.
Pastāv:
- Tipiski (nominēti) līgumi;
- Tipiski delikti;
- Tipiskas saistības ex lege. Tipiski kvazilīgumi (viesnīcnieka glabājums), tipiski kvazidelikti (izmešana, izliešana 2358.p.), citas tipiskas saistības (lietas parādīšanas saistība).
Pamatā materiālo tiesību normas paredz konkrētu prasījumu un pieder pie privāto tiesību jomas (pretstatā procesuālajām normām, kas paredz kārtību).
Pamatā imperatīvas normas - līdzēji nevar grozīt ar savu vienošanos, tās uzliek pienākumu un no tām nevar atteikties (1779.p.) (papildus dispozitīvām normām, kas paredz izvēlēties rīcības variantus, par to liecina “ja līdzēji nav vienojušies citādi”).…