Šartras katedrāle

Francijas arhitektūrā gotiskais stils aizsākās visagrāk (12. gs. otrajā pusē) un izpaudās visdrosmīgāk. Tēlaini izsakoties, tas iekvēlojās romānikas arhitektūras norieta laikā, vēlāk izcīnīja sev stabilu vietu Rietumeiropas arhitektūrā un pēc tam uzliesmoja ar debesīs ietiekties alkstošu spēku, tādēļ arī šo arhitektūras stilu pieņemts iedalīt trijos galvenajos tā attīstības posmos:

Agrajā gotikā
Dižgotikā
Vēlajā jeb liesmojošā gotikā.


Par gotiskās arhitektūras visspilgtāko piemēru gribētos izcelt gotikas karalieni – Šartras katedrāli, kas iezīmē arī pāreju no agrās gotikas uz dižgotiku.

Šartras katedrāle ir viens no apbrīnojamākajiem gotiskās arhitektūras šedevriem un pie tās meistardarbiem pieder frīzes (ornamentāli dekoratīva josla), uz kurām attēlotas Bībeles ainas, kā arī dēmonu skulptūras, svēto portretiun, neapšaubāmi, brīnišķīgās logu vitrāžas (monumentālās glezniecības tehnikā izgatavots darbs, kur par glezniecisko materiālu tiek izmantoti krāsaini vai bezkrāsaini stikla gabaliņi, ko sastiprina ar metāla stiegrojumu un ievieto logailās). Tomēr ar Šartras katedrāli saistās daudz noslēpumu, piemēram, mēs neko nezinām un droši vien vairs arī neuzzināsim par tiem māksliniekiem un arhitektiem, kas katedrāli cēla un veidoja tās neparastās skulptūras.…