Stāvoklis Eiropā 1945. – 1991.gadā

Par Auksto karu dēvē Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ārpolitikas un starptautisko attiecību attīstības laika posmu, kas ilga gandrīz 40 gadu uzreiz pēc Otrā Pasaules kara beigšanas līdz pat 1991.gadam1. Par Aukstā kara būtību var nosaukt politisko, militāri-stratēģisko un ideoloģisko nostāju sadursmi starp kapitālistisko un sociālistisko valstu sistēmu. Aukstais kara darbībā tika iesaistītas gandrīz visas pasaules valstis. Šis laika periods starptautisko attiecību vēsturē ir raksturojams ar to, ka pasaule tika sadalīta divās daļās, divās militāri-politiskajās un ekonomiskajās grupās, divās sabiedriski-politiskajās nostājās. Kopš Aukstā kara uzsākšanas, pasaule kļuva bipolāra. Iezīmējās savdabīga politiskā loģika- kurš kas nav kopā ar mums, tas ir pret mums2. Terminu „Aukstais karš” ieviesa Vinstons Čerčils (Winston Churchill) savā runā ASV 1946. gadā. Viņš vairs nebija Lielbritānijas valdības galva, taču joprojām ieņēma diezgan ietekmīgas pozīcijas starp pasaules valstu līderiem. Savā runā, viņš konstatēja, ka Eiropa kļuva sadalīta ar „dzelzs aizskaru”, un mudināja Rietumu civilizāciju noteikt karu komunismam…