1. Fonētisko traucējumu novēršana
● Artikulācijas aparāta sagatavošana pareizai skaņas izrunāšanai;
● izolētas skaņas mācīšana;
● skaņas nostiprināšana:
− zilbēs,
− vārdos,
− vārdu savienojumos,
− teikumos.
1.1. Līdzskaņa S fonētiskais skatījums
Skaņa [s] – dentāls priekšējais mēlenis, spraudzenis, troksnenis, nebalsīgs līdzskanis.
1.2. Līdzskaņa S logopēdiskā analīze
Izrunājot skaņu [s]:
● lūpas ir pavērtas vieglā smaidā;
● zobu rindas ar spraugu 1-2 mm;
● darbojas mēles priekšējā daļa, mēles gals nolaists uz leju un atrodas pie apakšējiem priekšzobiem; mēles sāni pacelti pret augšējiem sānu zobiem, veidojot slēgumu;
● mēles vidū veidojas renīte, pa kuru virzās auksta izelpojamā gaisa plūsma;
● mīkstās aukslējas paceltas, slēdzot ceļu gaisa plūsmai caur degunu;
● balss saites pavērtas, nevibrē.
1.3. Vingrinājumi izrunas sagatavošanas posmā:
● Noturēt lūpas smaidā, atsedzot augšējos un apakšējos priekšzobus.
● Prast placināt mēli.
● Noturēt mēles galu aiz apakšējiem priekšzobiem.
● Pūst ilgstoši pa mēles vidu ejošu gaisa plūsmu.
● Trenēt platu mēles galu pārvietot pa augšējiem un apakšējiem priekšzobiem.
● Noturēt lūpas smaidā, izrunājot skaņas [i] un [f].…