Labi redzamā un brīvi pieejamā vietā pie sienas piestiprināt 1 pulvera ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēšanas pārklāju.
Saimniecībā ir arī pirts telpa, tā atrodas blakus dīķim. Nepieciešams uzstādīt dūmu detektoru, ugunsdzēšamo aparātu. Katru gadu 1x tiek tīrīts skurstenis no sodrējiem. To gan neveic sertificēts skursteņslauķis, bet saimniecības darbinieks. Pirts iekštelpā pie krāsns, ir degtnespējīga skārda materiāla grīdas klājums 50 x70.
Dzīvojamā māja ir celta no ķieģeļiem, visas telpas tiek apkurinātas ar malkas krāsnīm, mājais ir divi skursteņi, ir viens pulvera ugunsdzēšamais aparāts. Nepieciešams uzstādīt vismaz 3 dūmu detektorus, katrā mājas galā pa vienam un vienu virpošanas telpā, kas ir ierīkota dzīvojamā mājā. Skursteņi no sodrējiem tiek attīrīti 2 x apkures sezonā. Nesen ir pārbūvēts 1 skurstenis, jo bija ugunsbīstams, otro plānojam pārbūvēt tūvākajā laikā. Pie visām krāsnīm ir degtnespējīga materiāla grīdas klājums. Dzīvojamā mājā blakus ugunsdzēsības aparātam izvietot zīmi ar neatliekamās medicīniskās palīdzības tālruni.
Dzīvojamās mājas telpā ir ierīkota virpotava ar dažādām metālapstrādes iekārtas. Māja ir daļēji atjaunota, tāpēc daļa elektroinstalāciju ir ugunsdrošas, daļa ugunsnedrošas.
Saimniecības teritorijā nav uzstādīts zibensnovedējs. Zibens ātrums varot sasniegt 30 000 km sekundē, karstums pārsniedz Saules temperatūru un spriegums – miljoniem voltu. Zibensnovedēja pamatdoma – iesperot zibenim, elektriskais lādiņš pa novedēju nonāk zemē un tur izkliedējas. Ja zibensnovedējs nav, tad elektriskais lādiņš izraisa degšanu un/vai elektriskās strāvas triecienu. Ir 2 veidu zibensnovedēju sistēmas:
1) Pasīvā– uz mājas jumta tiek izveidots metāla stiepļu “siets” un uzvērējstieņi (pie skursteņiem, jumta stūros). No šīs konstrukcijas uz leju gar fasādi iet novadi– metāla stieples, kas pie zemes savienojas ar zemējumu. Brīdī, kad zibens trāpa jumtā, lādiņš tiek novadīts zemē.
2) Aktīvā– pie skursteņa piestiprināts vai atsevišķi stāvošs masts (stabs). Darbojas pēc pārtveršanas principa un tāpat sastāv no uztvērēja, novada un zemējuma. Atšķirība – uztvērēja smailei pievienots elektromagnētisko svārstību detektors un jonu ģenerators. Pieaugot elektromagnētiskajam laukam, aktivizējas jonu ģenerators, kas rādiusā ap sevi “pārtver” lejup vērsto zibens strēli. Aktīvais zibensnovedējs pasargā ne tikai māju, bet arī apkārt esošās ēkas.
…
