Henrijs Fords, kura ieguldījums kompānijas Ford Motor nozīmēja pavērsienu Amerikas automobiļu rūpniecībā, ir teicis:
Vēsture - tā lielākā vai mazākā mērā ir nieki; vienīgā vērtīgā un nozīmīgākā vēsture ir tā, kuru mēs radām šodien.
Amerikāņu vēstures zinātnieks Džeims Bjorgs ir citās domās par zinātnisko teoriju vēstures zināšanas nepieciešamību (1978):
Kāpēc mums jāatskatās uz pagātni, lai gatavotos nākotnei? Tāpēc, ka nav nekā cita uz ko skatīties.
Vadīšanas kā zinātnes attīstības vēsture ne tikai dod iespēju aplūkot dažādās vadīšanas teorijas, bet arī atklāj cēloņus vienas vai otras teorijas rašanās nepieciešamībai.. Uzmanīgs vadītājs nevar atļauties nerēķināties ar padomiem, ko viņam dod vēsture, jo tam, kurš neatceras pagātni, ir lemts to atkārtot vēlreiz (filozofs Džordžs Santjana).
1988. gadā Amerikā pēc Menedžmenta Akadēmijas iniciatīvas tika atzīmēta menedžmenta 100 gadu jubileja. Par menedžmenta kā zinātnes attīstības sākuma punktu Menedžmenta Akadēmija uzskata Amerikāņu inženieru - mehāniķu sabiedrības sapulci 1888. gadā (American Society of Mechanical Engineers) Šajā sapulcē viens no kompāniju direktoriem - Henrijs Tauns uzstājās ar referātu Inženieris ekonomista lomā, kurā tika norādīts, ka darba procesu vadīšana ir praktiska māksla, kas līdzīga tehniskai konstruēšanai. Šim atzinumam bija tālejošs raksturs. Henrija Tauns aicināja inženierus interesēties ne tikai par tehnisko efektivitāti, bet arī par izdevumiem, ienākumiem, peļņu. Sapulcē izteiktās atziņas izsauca plašu rezonansi klausītājos. Jāatzīmē, ka sapulcē piedalījās arī Frederiks Teilors, kas tiek uzskatīts par zinātniskā menedžmenta tēvu.
Diezvai kāds ticēs, ka menedžmenta vēsturei ir tikai 100 gadi. Menedžmenta speciālists, profesors Pīters Drukers savā 1987.gada ziņojumā raksta: ... labākie menedžeri vēsturē ir bijuši tie cilvēki, kas vadīja piramīdu celtniecības darbus Ēģiptē. Kaut arī viņiem nebija pietiekami daudz laika, lai pabeigtu projektu, kā arī bija ierobežots tehnisko palīgierīču skaits, viņi radīja vienu no lielākiem pasaules brīnumiem. Diemžēl Ēģiptieši nav atstājuši informāciju par tehniskiem paņēmieniem, nav dalījušies ar savu know-how (zināšanas, informācija, kas nodrošina to īpašniekam noteiktas priekšrocības uzņēmējdarbībā, t.s. zinātība)..…
