1.Klasiskās vadīšanas teorijas
*)Zinātniskā vad./menedžments
F.Teilors, ASV inženieris, vad. zinātnes pamatlicējs, izveidoja teoriju par vad.sist. nepieciešamību. Organizatora loma beidzas ar sistēmas izveidošanu. Vadītājs var būt klāt, var arī nebūt. Izglītība, attapība, veselība, zināšanas ir vadītājam nepieciešamās īpašības. F.Džilberts turpina Teilora teoriju par darba racionalizāciju, paaugstina darba produktivitāti. L.Džilberta – darba humanizācija, labvēlīgāki apstākļi. Strādnieku personības izprašana. Emersons izstrādāja vad.principus: katram jāformulē sava darba mērķi. Nepieciešamas kvalificētas konsultācijas. Jābūt disciplīnai. Taisnīga izturēšanās. Uzskaite. Vadītājam jābūt ar veselo saprātu. Operatīvā plānošana. Darba grafiku lietošanas nepieciešamība. Rakstisku instrukciju lietošana. Atalgojuma atbilstība darba ieguldījumam.
*)Klasiskā organizācijas teorija
H.Faijols(1841-1955) noteica vad. funkciju grupas: organizēšana, plānošana, motivēš, kontrole, koordinēšana. Izstrādāja 14 vad. principus: darba dalīšana, specializācija; vara, atbildība, disciplīna, vad.vienotība, atbildība, individuālo interešu pakārtoš. kopējām, centralizācija, apbalvošanas taisnīgums, personāla stabilitāte, iniciatīvas izstrādāšana, interešu kopība. M.Vēbers – sociologs, izstrādāja birokrātijas teoriju. Harismatiskā organizācija – visu nosaka 1 cilvēks. L.Urviks padziļināja teoriju par vad. principiem. Izstrādāja kontroles diapazona principu. KOPUMĀ:
+ noteica vad.principus;
+ vērsa uzmanību uz vad. kā svarīgu nozari;…